Īrija, Spānija, Portugāle – kā valstis cenšas izkļūt no ekonomiskās krīzes  (54)

Īrija: krīzi izraisīja privātie parādi un banku kredīti
Īrija bija otrā eirozonas valsts pēc Grieķijas, kuras ekonomika smagi cieta 2008. gadā. Atšķirībā no dienvidu valsts, kurai bankrots draud valsts budžeta problēmu dēļ, "zaļo salu" krīzē ierāva privātie parādi. Pirms krīzes bankas pārāk vieglprātīgi izsniedza kredītus, primāri tos sniezot jaunu ēku būvniecībai. Veidojās nekustamo īpašumu burbulis, kas 2008. gadā pārsprāga. Valdībai nācās garantēt banku ieguldījumus, lai novērstu pilnīgu kredītiestāžu krahu. Kā piemērs tiek minēts "Anglo Irish Bank", kas no valsts saņēma ap 30 miljardus eiro. Vienlaikus valsts budžetā ienāca arvien mazāk nodokļu. Īrijas ekonomika piedzīvoja kritumu, un visvairāk cieta būvniecības nozare.

2010. gadā Īrija lūdza palīdzību tolaik nesen izveidotajam Eiropas Stabilitātes fondam (ESF) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). Valsts saņēma ārkārtas kredītu – 68 miljardus eiro. Vairākas bankas tika nacionalizētas, tostarp 2009. gadā arī finanšu problēmu nomāktā "Anglo Irish Bank". Valdība ieviesa stingru taupības režīmu un sekojošu valsts finanšu sanāciju. Valsts samazināja ierēdņu algas un sociālās izmaksas, bet paaugstināja PVN.

Tieši stingrie taupības mēri ir tas, kāpēc Īrija, kā atzīmē "Deutsche Welle", tiek uzskatīta par veiksmīgu paraugu krīzes pārvarēšanai. 2013. gadā "zaļā sala" pirmā starp palīdzību saņēmušām valstīm spēja atteikties no ESF pakalpojumiem. 2014. gadā ekonomiskā izaugsme valstī sasniedza piecus procentus, kas ir visas Eiropas Savienības rekords. Pašlaik tās iekšzemes kopprodukts sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Savukārt "Anglo Irish Bank", kas gandrīz izputināja Īriju, sagaida valsts vēsturē lielākā tiesu prāva.

Spānija: ik gadu bezdarbniekiem izmaksāja 32 miljardus eiro
Arī Spānija finanšu turbulences zonā nokļuva nekustamo īpašumu tirgus burbuļa dēļ. Ekonomiskā uzplaukuma laikā valstī ik gadu tika uzbūvēti pat 800 000 jauni dzīvokļi, bet to cenas desmit gadu laikā trīskāršojušās. Taču izrādījās, ka arī šeit daudzi projekti finansēti ar kredītiem. Galu galā 2008. gadā privāto parādu apjoms bija divreiz lielāks nekā viss Spānijas iekšzemes kopprodukts. Kad valstī sākās straujš cenu kritums, daudzi kredītņēmēji nespēja atmaksāt parādus, un tas paralizēja valsts ekonomiku. Spānijai ik gadu nācās bezdarbnieku pabalstos izmaksāt 32 miljardu eiro.

Lai izglābtu savu banku sistēmu, 2012. gadā Spānija saņēma daudzo miljardu palīdzību no ES, kas ļāva to stabilizēt. Jāatzīmē, ka Madride oficiāli tā arī nelūdza Eiropas Stabilitātes fonda palīdzību, kas nozīmēja, ka veiktās reformas netika kontrolētas no Briseles. Spānijas valdība tik un tā ieviesa stingru budžeta taupības režīmu, un tas izraisīja spēcīgus dažādu sabiedrības slāņu protestus.

40 miljardu eiro lielā palīdzības programma Spānijai noslēdzās 2014. gada janvārī. Šogad valdība optimistiski cer uz ekonomisko izaugsmi trīs procentu apmērā. Taču viss nav tik veiksmīgi, jo gandrīz katram ceturtajam spānim joprojām nav darba, bet politiskās partijas, kas asi kritizē taupības politiku, guva panākumus reģionālajās vēlēšanās.

Portugāle: aizņemšanās cerēto izaugsmi nedod
Portugāle iestājās eirozonā 2002. gadā. Uzreiz pēc tam valstī sāka ieplūst investīcijas, taču tas neatstāja nekādu ietekmi uz ražošanu. Portugāles industrija tika uzskatīta par nerentablu, taču, neskatoties uz to, valsts izdevumi pieauga. Kritiķi norādīja, ka valsts sociālā sistēma strādā uz kredīta. Valsts parāds pieauga, un starptautiskie kreditori Portugālei vairs neuzticējās, tāpēc 2010. gadā kompānijas sāka pazemināt valsts kredītreitingu. Lai pieaicinātu investorus, valdībai nācās kādu laiku piedāvāt pat 15% izmaksas no valsts obligācijām.

2011. gada maijā Eiropas finanšu ministri nolēma izsniegt Portugālei palīdzības paketi, tādā veidā Portugāle kļuva par trešo valsti pēc Grieķijas un Īrijas, kas sāka saņemt finanšu palīdzību no Eiropas Stabilitātes fonda. Līdz 2014. gadam Eiropas Centrālā banka (ECB) kopā ar SVF izsniedza Portugālei 78 miljardus eiro. Savukārt Lisabona samazināja valsts ierēdņu algas un sociālos pabalstus, palielināja PVN un citus nodokļus.

Portugāle izmantoja Eiropas finanšu atbalsta programmu trīs gadus, un pameta to 2014. gada maijā. Valsts ekonomika pirmoreiz uzrādīja nelielu pieaugumu – 0,9% IKP. Valdība sola turpināt reformas, taču situāciju sarežģī augstais vidējais vecums valstī. Labklājības līmenis portugāļiem joprojām ir pēdējā vietā starp Rietumeiropas valstīm.