Budžets, pensijas, PVN: kreditoru izvirzītās prasības Grieķijai  (25)

Grieķijas valdība pagājušajā nedēļā noraidīja kreditoru piedāvājumu apmaiņā pret vairāku reformu īstenošanu pagarināt starptautiskā aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, paziņodama, ka šīs prasības izraisītu recesiju un piedāvātā summa nav pietiekama.

Taču trešdien Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņoja, ka valdība tagad ir gatava pieņemt lielāko daļu kreditoru reformu priekšlikumu, taču ar dažiem nosacījumiem.

Aģentūra LETA aprakstījusi būtiskākās starptautisko kreditoru izteiktās prasības, kuru izveidē ņemti vērā Grieķijas valdības priekšlikumi, kas izteikti četrās jūnijā notikušajās sanāksmēs ar aizdevējiem.

Kreditori aicina Grieķijas valdību pieņemt šā gada budžeta papildinājumus un izstrādāt 2016.-2019. gada vidēja termiņa fiskālo stratēģiju, kuru atbalstītu būtiski un uzticami pasākumi. Jaunā fiskālā bāze tiek noteikta ar priekšnosacījumu, ka pamatbudžetā, kas neietver parādsaistību maksājumus, šogad tiks reģistrēts pārpalikums 1% no IKP apmērā, nākamgad tas veidos 2%, bet 2017. un 2018. gadā sasniegs attiecīgi 3% un 3,5% no IKP. Budžeta atbalstīšanas pasākumu paketē ietvertas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reformas, citu nodokļu politiku pasākumi, pensiju sistēmas reformas, valsts pārvaldes reformas, reformas, lai cīnītos ar nepilnīgu nodokļu iekasēšanu, un citas.

Jaunā PVN sistēma nodrošinās vienotu likmi 23% apmērā, kas ietvers restorānus un ēdināšanu, samazinātu procentu likmi 13% apmērā pamata pārtikas produktiem, enerģijai, viesnīcām un ūdens apgādei, kā arī būtiski samazinātu procentu likmi 6% apmērā medikamentiem, grāmatām un teātriem. Tāpat paredzēts restrukturizēt nodokļu atvieglojumus, lai paplašinātu to bāzi, kā arī paaugstināt apdrošināšanas nodokli un likvidēt nodokļu atlaides, tostarp salām.

PVN likmes paaugstināšana varētu tikt pārskatīta 2016. gada beigās ar nosacījumu, ka valsts iekasējusi līdzvērtīgus papildu ienākumus ar pasākumiem, kas īstenoti pret nodokļu nemaksāšanu un lai uzlabotu PVN iekasēšanu.

Kreditori paredz Grieķijas varasiestādēm īstenot pasākumus, lai likvidētu iespējamību izvairīties no ienākuma nodokļa nemaksāšanas, palielinātu uzņēmumu ienākuma nodokli 2015. gadā un pieprasītu avansa maksājumus 100% apmērā no uzņēmuma ienākuma, kā arī privātā biznesa ienākuma nodoklim līdz 2016. gada beigām.

Tāpat paredzēts lauksaimniekiem likvidēt subsīdijas dīzeļeļļai un ieviest pasākumus, lai 2016. gada budžetā uz pusi samazinātu kurināmās eļļas subsīdiju izdevumus.

Jāpielāgo nekustamā īpašuma nodokļa likmes, ja nepieciešams, lai nodrošinātu šī nodokļa ienākumus šogad un nākamgad 2,65 miljardu eiro apmērā.

Jāievieš ienākumu nodokļa un nodokļa procedūru reformas, kā arī jauns krimināllikums attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu un krāpniecību, lai modernizētu un paplašinātu nodokļu krāpniecības un nemaksāšanas definēšanu.

Starptautiskie aizdevēji arī nosaka, ka Grieķijai nepieciešams paaugstināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi no 26% uz 28%, ieviest nodokli reklāmām televīzijā, paplašināt luksusa nodokļa piemērošanu atpūtas kuģiem, kuru garums pārsniedz desmit metrus, kā arī paaugstināt šī nodokļa likmi no 10% uz 13%. Grieķijai arī tiek pieprasīts īstenot izsoles procesu 4G un 5G tīklu licenču izsniegšanai.

Tāpat kreditori pieprasa Grieķijai samazināt militāro izdevumu griestus par 400 miljoniem eiro.

Grieķiem arī nepieciešams nodrošināt, ka visi papildu pensiju fondi finansējumu sev nodrošina tikai paši, kā arī visiem pensionāriem līdz 2019. gada beigām likvidēt "solidaritātes subsīdijas". Grieķijas valdībai nāktos arī palielināt pensionāru veselības aprūpes iemaksas no 4% uz 6%.

Grieķijas privatizācijas fonda HRADF direktoru valde apstiprinās tā aktīvu attīstības plānu, kas ietvers privatizācijai visus fonda īpašumā esošos aktīvus, un valdes šo plānu īstenos. Lai veicinātu izsoļu konkursu noslēgšanos, varasiestādes noslēgs visas valdībā neizlemtās darbības, tostarp tās, ka nepieciešamas reģionālo lidostu, valsts vilcienu operatora "Trainose", lielceļa "Egnatia", Pireju un Saloniku ostu privatizēšanai.