Svētdien, 5.jūlijā, sācies referendums par Grieķijas vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kā brīdina Eiropas līderi, balsojums praktiski ir par palikšanu eirozonā. Portāls "Delfi" intervijās ar vadošajiem Grieķijas mediju vides ekspertiem skaidro, kāda loma pirmsreferenduma laikā, ziņojot par krīzes notikumiem, bijusi valsts un privātajiem medijiem.
Referenduma jautājumā žurnālisti Grieķijā noteikti nav palikuši neitrāli, tā portālam "Delfi" atzīst viens no pasaules vadošajiem jauno mediju ekspertiem, Londonas pilsētas universitātes profesors Petros Iosifidis.
"Plašpatēriņa mediji lielākoties ir proeiropeiski, tie arī netieši aicina iedzīvotājus doties pie vēlēšanu urnām un balsot "par". To pierāda sniegt komentārus uzaicināto politiķu īpatsvars, tas bija izteikti proeiropeisks. Izņēmumi varētu būt daži no ietekmīgajiem laikrakstiem – AVGI, kuru kontrolē "Syriza" partijas biedri, un "Rizospastis", kuru kontrolē komunisti," norāda Iosifis. Viņš gan piemin, ka neitralitāte ziņu atspoguļošanā nav bijusi lielākā mediju vides problēma referenduma laikā.
"Mediji vienkārši informē par referendumu, bet neizskaidro sekas, kas notiktu ar valsti "par" vai "pret" gadījumā. Prognozēju, ka pie urnām cilvēki dosies bez izpratnes, kas īsti ir balsojuma likme," turpina profesors.
Savukārt, runājot par sabiedrisko mediju, Iosifidis ātri kliedē ilūzijas. "[Sabiedriskā televīzija] ERT iepriekšējās – konservatīvās - valdības laikā tika slēgts, tagad "Syriza" to atkal atvēra. Žurnālisti un medija vadība mainījusies līdz ar 'Syriza" lēmumu televīziju atkal finansēt. Faktiski, ERT nekad tā īsti nepildīja publiskā pasūtījuma funkciju, bet drīzāk atkārtoja valdības propagandu, tagad notiek tas pats," skeptisks ir Londonas pilsētas universitātes profesors.
Arī Saloniku Aristoteļa universitātes žurnālistikas un mediju departamenta profesors Andreas Veglis neuzskata, ka valdošajai "Syriza" būtu noteicoša loma, pavēršot medijus "pret" balsojuma virzienā.
"Vairums grieķu mediju kritizē "Syriza". Daži centās saglabāt objektivitāti, bet lielākoties tie skaidri pauda savu nostāju, neatbalstot referenduma ideju. Ne velti viens no "Syriza" galvenajiem saukļiem ir cīņa pret oligarhu kontrolētajiem medijiem," portālam "Delfi" savus uzskatus skaidro Veglis, arī piebilzdams, ka ERT darbībā saredz valdības paziņojumu reprodukciju.
Atēnu Universitātes Komunikācijas zinātnes un mediju studiju fakultātes pētniece Liza Caliki nostiprina pārējo ekspertu viedokli, piekrītot, ka lielākoties mediji pirmsreferenduma laikā kritizējuši Alekša Cipra vadīto "Syriza".
"Vairums privāto mediju ir proeiropeiski noskaņoti, tādējādi pēdējo nedēļu laikā valdības paziņojumi un darbība tika ārkārtīgi kritiski atspoguļota. Tiesa, rīkojot dažādas diskusijas, pārsvarā uzaicināti gan valdošās partijas pārstāvji, gan opozīcija. Sabiedriskais medijs gan ir cits stāsts, tas tiek izmantots manipulatīvu valdības mērķu vārdā," uzskata Caliki.
"Ja jūs jautājat, vai "Syriza" kontrolēja mediju saturu, atbilde ir nē. Mums joprojām pastāv vārda brīvība, protams, izņemot atsevišķus izdevumus kā laikraksts AVGI. Privātie mediji tomēr kritizēja referenduma ideju – apsprieda tā likumīgo pamatu, iracionalitāti un grieķu tautas sašķeltību," rezumē Caliki.
Saloniku Aristoteļa universitātes profesore un prominenta politiskās komunikācijas pētniece Sofija Kaitaci-Vaitloka uzskata, ka grieķu medijos propaganda sajukusi kopā ar faktiem. "Reti, kur var redzēt ziņas, kur būtu izmantoti dati un fakti, lielākoties vienkārši saukļi," portālam "Delfi" skaidro Kaitaci-Vaitloka.
Kaitaci-Vaitloka gan nav tik skarba pret sabiedrisko mediju ERT, norādot, ka tieši pēdējās dienās pirms referenduma tas pat nedaudz nosliecies par labu "jā" balsojumam. "Viņi acumirklī par šādu nostāju saņēma pārmetumus, īpaši sociālajos tīklos," stāsta profesore.
Starptautiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" ("Reporters sans frontieres", RSF) veidotajā ikgadējā pasaules preses brīvības indeksā, kas publiskots šā gada februārī, Grieķija ieņem 91. vietu. Eiropas Savienībā (ES) ar preses brīvību sliktāk klājas tikai Bulgārijai, kura atrodas 106. vietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
