Slavojs Žižeks par Grieķijas referendumu: 'grieķi izdarījuši pareizo izvēli'  (162)

"Negaidīti pārliecinošais "pret" balsojums ir vēsturisks un pieņemts izmisuma laikos, tā rezultāti ir Eiropas iespēja beidzot pamosties," piebildis slavenais slovēņu domātājs.

"Grieķu "pret" balsojums ir daudz kas vairāk par vienkāršu izvēli starp diviem ekonomikas krīzes risinājumiem. Grieķu tauta ir varonīgi pretojusies un nav padevusies baiļu un iebiedēšanas kampaņai, saņēma spēkus un mobilizēja pašus zemākos izdzīvošanos instinktus," uzskata Žižeks, kurš, lai gan pats sevi asociē ar politisko radikālismu, starptautiski bieži tiek minēts kā viens no ietekmīgākajiem marksistiem un neoliberālisma kritiķiem.

Žižeks savu pārliecību par grieķu tautas izmisumu skaidro ar anekdoti: "Jauns grieķu vīrietis ierodas Austrālijas konsulātā un lūdz darba atļauju Sidnejā. Viņš saņem jautājumu, kāpēc vēlas pamest Grieķiju. Vīrietis atbild, ka divu iemelsu dēļ: "Pirmkārt, esmu noraizējies, ka Grieķija pametīs Eiropas Savienību (ES), kas valsti novedīs pie nabadzības un haosa." Diplomāts steidz piebilst, ka tās nu gan esot muļķības, jo Grieķija ES nepametīs un piekritīs fiskālās politikas disciplīnai, savukārt jaunais grieķu vīrietis uz to atbild: "Tieši tā, un tas ir mans otrs iemesls, kāpēc vēlos pamest valsti.""

"ES apsūdz grieķus, ka tie runā tikai vispārīgos terminos, sola neizpildāmus solījumus par nekonkrētām ekonomikas detaļām, tikmēr grieķi apsūdz ES līderus, ka tie cenšas kontrolēt pat vissīkākās detaļas, kas skar Grieķijas valsti, un ka aizdevēji vēlas piespiest grieķus ieviest vēl skarbākus taupības pasākumus par tiem, kurus jau ieviesa iepriekšējā valdība," skaidro Žižeks.

Viņš piebilst, ka ES nespēj samierināties ar grieķu racionālo un mierīgo pieeju iespaidīgajai parādu krīzei. "ES vēlas redzēt kā grieķi izjūt vainas apziņu, bet "Syriza" tam nepiekrīt, piedāvājot racionālu pieeju. Viņi skaidri norāda, ka, ja aizdevēji vēlas saņemt kaut daļu no parāda, tad ir nepieciešams panākt racionālu vienošanos," skaidro Žižeks.

"Kritiķi norāda, ka referendums bijis tiešs demagoģijas paraugs, piebilstot, ka neesot nemaz skaidrs par ko īsti tiek balsots. Taču referendums nebija par eiro vai drahmu, vai par Grieķijas palikšanu ES, - Grieķijas valdība skaidri pauda viedokli, ka vēlas saglabāt gan eiro, gan ES dalībvalsts statusu. Kritiķi to neņēma vērā un pārtulkoja referendumu par Grieķijas ekonomikas kursa izvēli," dažādās ideoloģiju pieejas skaidro Žižeks.

"Eiropa Grieķijas krīzi skata tehnokrātiski," rezumē domātājs, kurš atsaucas arī uz Grieķijas premjera Alekša Cipra izteikumiem, ka, ja viņš un Angela Merkele uz divām stundām varētu pavakariņot un pārrunāt Grieķijas jautājumu, tad šajā laikā risinājums tiktu atrasts, taču, tā kā risinājumus meklē tikai ar tehnokrātisku pieeju, tad process velkas mēnešiem.

Ziņots, ka svētdien, 5. jūlijā, notikušajā referendumā lielākā daļa vēlētāju Grieķijā noraidīja starptautisko aizdevēju priekšlikumus - pret nobalsoja 61%, bet par - 39% referenduma dalībnieku. Pēc referenduma pieaug bažas, ka Grieķija, nespējot izpildīt savas finanšu saistības, būs spiesta atstāt eirozonu.