Steidzoties novērst valsts bankrotu, Grieķijas valdība ceturtdienas vakarā iesniegusi aizdevējiem reformu priekšlikumus. Jau piektdien valsts parlaments balsos par jauniem taupības pasākumiem, lai pārliecinātu aizdevējus par saviem nodomiem.
Tikmēr Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble pirmo reizi atzinis, ka Atēnas nespēs samaksāt visus parādus un daļu tiem būs jārestrukturē, vēsta aģentūra "Reuters".
Iesniegtajā priekšlikumu paketē iekļauti nodokļu palielinājumi, pensiju reforma, ekonomikas liberalizācijas pasākumi.
Pēc neoficiālām ziņām Grieķija pretī sagaida tās vajadzību finansēšanu uz trim gadiem, parāda restrukturēšanu un investīcijas 35 miljonu eiro apmērā, vēsta aģentūra AFP.
"The Guardian" savukārt informē, ka 13 lappušu garais dokuments paredz tēriņu samazināšanu 13 miljardu eiro apmērā. Pretī Atēnas vēlas jaunu aizdevumu 53,5 miljardu eiro apmērā.
Eirozonas finanšu ministru grupas vadītājs Jerūns Diselblūms apstiprinājis, ka saņemta Grieķijas priekšlikumu pakete, tomēr pagaidām nekomentē tās saturu. Pie dokumentu vērtēšanas ķērušies Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda eksperti.
Grieķijas amatpersonas savukārt paziņojušas, ka piektdien valsts parlaments balsos par pilnvarojumu valdība ieviest "iepriekšējus soļus" vēl pirms jauna aizdevuma saņemšanas, lai pārliecinātu skeptiskos aizdevējus par Atēnu nopietnajiem nodomiem.
Pēc iepriekšējo valdības un aizdevēju sarunu izgāšanās grieķu bankas ir slēgtas kopš 29. jūnija, bet naudas izņemšanai no bankomātiem noteikti stingri ierobežojumi. Faktiski iestājies Grieķijas defolts, jo valsts nav veikusi aizdevuma atriešanas maksājumu Starptautiskajam valūtas fondam. 20. jūlijā valstij jāveic nākamais maksājums Eiropas Centrālajai bankai.
Kopumā valsts no eirozonas un SVF divās aizdevuma programmās kopš 2010.gada saņēmusi 240 miljardus eiro. Pašlaik valsts ekonomika sarukusi par ceturtdaļu, bet bezdarba līmenis sasniedzis 25%.
Šauble joprojām apšauba Grieķijas spēju palikt eirozonā, tomēr viņš atzina, ka valstij nepieciešama parādu restrukturizācija. Viņš piekrita SVF, norādot, ka valsts parādu slogs nav ilgtspējīgs bez tā "apcirpšanas". Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka norakstīšana nav iespējama, jo tas apdraudētu eirozonas sistēmu.
Kā vēstīts, izšķiršanās par tālāku palīdzību Grieķijai vai tās atteikšanu, kas nozīmētu Grieķijas iziešanu no eirozonas, sagaidāma svētdien eirozonas valstu līderu samitā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
