Francijas prezidents Fransuā Olands piektdien atzinīgi novērtēja Grieķijas priekšlikumus jaunam finansiālās glābšanas plānam, nosaucot tos par "nopietniem" un "ticamiem".
"Grieķi ir parādījuši apņemšanos, ka viņi grib palikt eiro zonā, jo viņu iesniegtā programma ir nopietna un ticama," sacīja Olands, raksturojot Grieķijas piedāvātās pensiju un nodokļu reformas apmaiņā pret parāda samazināšanu un aizdevumu no eiro zonas.
"Nākamās stundas būs svarīgas," sacīja Olands un piebilda, ka "nekas vēl nav izlemts", jo eiro zonas amatpersonas sestdien izskatīs šī plāna detaļas pirms svētdien paredzēta ES valstu līderu samita.
Francijas ekonomikas ministrs Emaniels Makrons piektdien Madridē sacīja, ka ir "saprātīgi optimistisks" par eiro zonas iespēju vienoties ar Grieķiju, jo Atēnas ir demonstrējušas "lielu pretimnākšanu" savos jaunākajos priekšlikumos.
"Reformu līmenis [šajos priekšlikumos] atbilst tam, kas tika gaidīts," sacīja Makrons, piebilstot, ka tāpēc viņš ir "saprātīgi optimistisks".
Jau ziņots, ka Grieķija piektdienas rītā izklāstīja jauna savas finansiālās glābšanas plāna detaļas, tajā piedāvājot pensiju un nodokļu reformas apmaiņā pret parāda samazināšanu un aizdevumu no eiro zonas.
Jaunais plāns, kuru Grieķija iesniedza eiro grupai (eiro zonas valstu finanšu ministriem) divas stundas pirms piektdienas pusnakts, lielā mērā atgādina Grieķijas starptautisko kreditoru priekšlikumus, kurus tie bija piedāvājuši pirms sarunu izjukšanas jūnijā. Vēl nav zināms, vai jaunais plāns būs pietiekams, lai Grieķija saņemtu jaunu finanšu palīdzību.
"Grieķijas priekšlikums (...) ietver valsts finansiālo vajadzību finansējumu ... uz trim gadiem, parāda noregulējumu un (…) investīciju paketi 35 miljardu eiro apmērā," sacīja ziņu avots Grieķijas valdībā.
Eiro zonas amatpersonas sestdien izskatīs šī plāna detaļas pirms svētdien paredzētā 28 Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samita, kurš var noteikt Grieķijas nākotni eiro zonā un pat visā ES.
Samits notiks nedēļu pēc referenduma, kurā Grieķijas vēlētāji noraidīja starptautisko kreditoru "troikas" – Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) – priekšlikumus, kuri paredzēja jaunu starptautiskā aizdevuma programmu apmaiņā pret nodokļu paaugstināšanu un tēriņu samazināšanu.
Grieķijas parlaments piektdien tiks lūgts pilnvarot premjerministru Aleksi Cipru un citas augstas amatpersonas rīkot jaunas sarunas par jaunā finansiālās glābšanas plāna pamatiem, vēstīja valsts ziņu aģentūra ANA.
Saskaņā ar jaunajiem priekšlikumiem 13 lappušu dokumentā Grieķijas kreisā valdība piekrīt kreditoru prasībām neveicināt agru pensionēšanos un panākt lielākus pensionāru maksājumus veselības aizsardzībā.
Tie paredz pacelt tirdzniecības flotes, korporatīvos un luksusa preču nodokļus un enerģiski vērsties pret izvairīšanos no nodokļiem.
Grieķija arī sola paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus par 1,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pārdot atlikušās valsts akcijas telekomunikāciju uzņēmumā OTE, un apņemas ne vēlāk par oktobri privatizēt Pirejas un Saloniku ostas.
Grieķija tomēr brīdina, ka ekonomisko apstākļu pasliktināšanās dēļ būs jāpārskata budžeta pārpalikuma mērķa rādītāji – 1,0% no IKP šogad, 2,0% no IKP 2016. gadā un 3,0% no IKP 2017. gadā, par kuriem jau bija panākta vienošanās ar kreditoriem.
Kreditori bija pieprasījuši atcelt nodokļu atlaides par 30% visās Grieķijas salās, bet valdība pašlaik ir gatava to darīt tikai bagātākajās un tūristu visvairāk iecienītajās salās.
Kreditoru pieprasītās militāro izdevumu samazināšanas par 400 miljoniem eiro vietā Grieķija piedāvā tos samazināt par 100 miljoniem eiro šogad un par 200 miljoniem eiro 2016. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
