Svētdien noslēdzoties eirozonas finanšu ministru sanāksmei tika pieņemts lēmums dot Grieķijai laiku līdz trešdienai, lai tā sāktu īstenot reformas, tādējādi saņemot pretī jaunu finanšu palīdzību, informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Reirs stāstīja, ka Grieķijai nedēļas laikā jāspēj pieņemt attiecīgos likumus, lai izpildītu dotos solījumus, proti, jāapgriež pensijas, jāceļ nodokļi un virkne citu reformu, lai tā pretī saņemtu 50 miljardus eiro nākamo trīs gadu laikā.
"Jā, dotais laiks ir ļoti īss, bet Grieķijai ir jāsaprot, ka ar šādiem soļiem tā spēs panākt atkārtotu uzticību tai, kas pašlaik ir zaudēta. Attiecīgi pēc nedēļas eirozonas finanšu ministri sanāks kopā ārkārtas samitā, lai izvērtētu, kā Grieķija doto solījumu ir izpildījusi," stāstīja ministrs.
Jau iepriekš Reirs stāstīja, ka iepazīstoties ar iesniegtajiem Grieķijas priekšlikumiem, esot bijis jāsecina, ka tas ir nekas cits, kā vien Grieķijas valdības darba imitācija, jo tie ir tie paši, kas bija sagatavoti uz iepriekšējo programmu un balstās uz vecu informāciju.
Viņš piebilda, ka tieši šos priekšlikumus Grieķijas tauta ir noraidījusi 5.jūlija referendumā. Tāpēc šādiem priekšlikumiem nav ne mazākas uzticības.
Kā ziņots, Eirozonas finanšu ministri svētdien Briselē vienojušies izvirzīt Grieķijai vairākus stingrus noteikumus sarunu sākšanai par jaunas aizdevuma programmas piešķiršanu, cita starpā pieprasot, lai Atēnas jau līdz trešdienai, 15.jūlijam, ievieš daļu no apsolītajām reformām.
Kā paziņojis Somijas finanšu ministrs Aleksandrs Stubs, Grieķijai izvirzītas četras galvenās prasības, kas jāapstiprina valdībai un parlamentam, tostarp attiecībā uz nodarbinātību, pensijām, nodokļiem, privatizāciju un privatizācijas fondiem.
Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms piebildis, ka "vēl pāris lielu jautājumu" tiks atstāti valdību vadītāju lemšanai, bet sīkākus paskaidrojumus nav sniedzis.
Svētdienas pievakarē, pēc divas dienas ilgas Eirogrupas apspriedes, Briselē sācies eirozonas samits. Kā žurnālistiem pirms tā uzsvērusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienošanās par jaunas aizdevuma programmas piešķiršanu Grieķijai "netiks slēgta par katru cenu".
Viņa norādījusi, ka "svarīgākā valūta" šajās sarunās būs jautājums par to, vai Atēnu valdībai var uzticēties, un prognozējusi smagas sarunas.
Austrijas finanšu ministrs Hanss Jergs Šellings paziņojis, ka Grieķijas parlamentam jau pirmdien būtu jānobalso par Eirogrupas izvirzītajiem noteikumiem.
Beļģijas finanšu ministrs Johans van Overtvelds izteicies, ka Eirogrupā panākta vienošanās par 90% risināmo jautājumu, pārējo atstājot eirozonas valstu līderu lemšanai.
Francijas prezidents Fransuā Olands pirms samita paziņoja, ka Francija darīs visu iespējamo, lai vienošanās tiktu panākta jau svētdien. "Likme ir tāda - zināt, vai Grieķija rīt būs eirozonā. Francija darīs visu, lai šovakar panāktu, ka Grieķijai, ja noteikumi tiek izpildīti, tiek atļauts palikt eirozonā un lai eirozona var virzīties uz priekšu," viņš paziņojis.
Olands noraidīja ideju, ka Grieķija varētu uz laiku pamest eirozonu, kas, viņa vārdiem runājot, "Eiropai nozīmētu atpakaļgaitu".
Savukārt Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, ierodoties uz samitu, paziņoja, ka vēlas "godīgu kompromisu" un vienošanos šovakar uzskata par iespējamu, "ja to vēlēsies visas puses".
Jau ziņots, ka svētdien pēc 19 eirozonas līderu apspriedes bija paredzēta arī 28 Eiropas Savienības dalībvalstu līderu apspriede, bet Eiropadomes prezidents Donalds Tusks priekšpusdienā paziņoja, ka to atliek.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
