Eiropas Savienības Padomes prezidents Donalds Tusks paziņojis, ka vienošanās bijusi vienprātīga. Grieķija apņēmusies īstenot nopietnas reformas. Reformas būtiski skars pievienotās vērtības nodokli, pensiju sistēmu, kā arī Grieķijā būs nepieciešams nodibināt neatkarīgu statistikas pārvaldi.
Tusks pēc lēmuma paziņošanas skaidroja, ka Grieķijai būs nepieciešams ievērot stingrus nosacījumus. Grieķijai nākamajos trīs gados glābšanas programmas ietvaros būs nepieciešami 82-86 miljardi eiro, raksta ziņu aģentūra AFP.
25 miljardi eiro tiks izmantoti, lai atmaksātu banku un citu aktīvu rekapitalizāciju, 50% no 25 miljardiem eiro tiks izmantoti, lai samazinātu parāda attiecību pret iekšzemes kopproduktu, un atlikušie 50% tiks izmantoti ieguldījumiem, vēsta BBC.
Lai gan sākotnēji tika lēsts, ka jau nākamajā dienā pēc vienošanās – Grieķijā atsāks darboties bankas, taču kļuvis zināms, ka bankas atsāks nodrošināt klientus ar pakalpojumiem ne ātrāk kā trešdienas naktī, liecina BBC rīcībā esošā informācija.
Vienošanās sniedz Grieķijai iespēju atgūt atbalstu no Eiropas partneriem, kā arī tā ļauj izvairīties no sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām sekām, ko varētu radīt negatīvs sarunu rezultāts, paziņoja Tusks, liecina Eiropadomes mājaslapā ievietotā informācija. "Es atzinīgi novērtēju progresu un Grieķijas konstruktīvo nostāju, kas palīdzēs atjaunot uzticību starp eirozonas partneriem," norādīja Tusks.
Savukārt Grieķijas premjers Aleksis Ciprs, kā raksta BBC, pēc vienošanās panākšanas žurnālistiem skaidrojis, ka Grieķija cīnījusies "grūtā kaujā". "Darījums ir sarežģīts, taču mēs esam novērsuši valsts aktīvu pārvietošanu ārvalstīs," uzsvēra Ciprs. "Mēs novērsām plānu, kas paredz finansiālu žņaugšanu un banku sistēmas sabrukumu."
"Nebūs nekāda "Grexit"," atsaucoties uz bažām, ka Grieķija varētu pamest Eirozonu, uzsvēra Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.
"Tā bija darbietilpīga nakts," pēc 16 stundu ilgajām sarunām teikusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda. "Tas ir labs solis, lai atjaunotu uzticēšanos," skaidroja Lagarda, vēsta portāls "Bloomberg".
Arī Vācijas kanclere Angela Merkele uzsvēra, ka uzticība ir jāatjauno, tāpat Merkele uzsvēra, ka Grieķijas amatpersonām jāuzņemas atbildība par to, kam viņi ir piekrituši. "Mēs pierādījām, ka Eiropa ir spējīga risināt krīzi, kas draudējusi eirozonai vairākus gadus," novērtēja Francijas prezidents Fransuā Olands, raksta BBC. Viņaprāt vienošanās ļāvusi Eiropai saglabāt integritāti un solidaritāti.
Kā iepriekš vēstīts, ka Grieķijas premjers Aleksis Ciprs, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pirmdienas naktī panāca kompromisu par starptautisku aizdevumu Grieķijas glābšanai, ko piedāvāja pārējiem eirozonas līderiem.
Ziņots, ka eirozonas valstu un valdību vadītāji svētdien sanāksmē Briselē izvirzīja Grieķijai vairākus stingrus noteikumus sarunu sākšanai par jaunas aizdevuma programmas piešķiršanu. Tostarp pieprasīts, lai Grieķija jau līdz trešdienai, 15.jūlijam, ievieš daļu no apsolītajiem darbiem, lai tā pretī saņemtu nepieciešamo summu nākamo trīs gadu laikā.
Eirozonas priekšlikumos ir uzstāts, ka jebkādā jaunā Grieķijas glābšanas aizdevumā ir jāpiedalās SVF, kā arī pausts aicinājums nodrošināt Grieķijas valsts aktīvus apmēram 50 miljardu eiro apmērā fondā, kas tiktu turēts kā garantija, lai Grieķija īstenotu solīto privatizāciju.
Kā informē Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Aiva Rozenberga, eirozonas izvirzītie priekšnosacījumi Grieķijai ir kļuvuši vēl stingrāki nekā tie, kas Grieķijas organizētajā tautas nobalsošanā tika noraidīti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
