Grieķijā varētu slēgt divas no četrām lielākajām bankām  (25)

Vēstīts, ka pēc 16 stundas ilgām sarunām pirmdienas rītā eirozonas valstu līderi panākuši vienošanos par trešo finanšu aizdevumu Grieķijai.

Grieķija apņēmusies īstenot nopietnas reformas. Reformas būtiski skars pievienotās vērtības nodokli, pensiju sistēmu, kā arī Grieķijā būs nepieciešams nodibināt neatkarīgu statistikas pārvaldi. Tāpat reformas būtiski skars banku sektoru, nosakot stingru uzraudzību pār tām.

Grieķu baņķieri ziņu aģentūrai norādījuši, ka aizdevēju skaita samazināšana varētu radīt būtiskas konkurences problēmas.

Portāls "Delfi", atsaucoties uz ziņu aģentūru LETA, jau ziņoja, ka Grieķijai nepieciešams īstenot pasākumus finanšu sektora stiprināšanai. Tas nozīmē bargāku pasākumu realizēšanu attiecībā uz tā dēvētajiem sliktajiem kredītiem un banku pārvaldības stiprināšanu, tostarp likvidējot jebkādu politiskās iejaukšanās iespējamību. 

Grieķijai nākamajos trīs gados glābšanas programmas ietvaros būs nepieciešami 82-86 miljardi eiro, raksta ziņu aģentūra AFP.

25 miljardi eiro tiks izmantoti, lai atmaksātu banku un citu aktīvu rekapitalizāciju, 50% no 25 miljardiem eiro tiks izmantoti, lai samazinātu parāda attiecību pret iekšzemes kopproduktu, un atlikušie 50% tiks izmantoti ieguldījumiem, vēsta BBC.

Ar vienošanos tekstu latviešu valodā var iepazīties šeit. 

Ziņots, ka eirozonas valstu un valdību vadītāji svētdien sanāksmē Briselē izvirzīja Grieķijai vairākus stingrus noteikumus sarunu sākšanai par jaunas aizdevuma programmas piešķiršanu. Tostarp pieprasīts, lai Grieķija jau līdz trešdienai, 15.jūlijam, ievieš daļu no apsolītajiem darbiem, lai tā pretī saņemtu nepieciešamo summu nākamo trīs gadu laikā. 

Eirozonas priekšlikumos ir uzstāts, ka jebkādā jaunā Grieķijas glābšanas aizdevumā ir jāpiedalās Starptautiskajam Valūtas fondam, kā arī pausts aicinājums nodrošināt Grieķijas valsts aktīvus apmēram 50 miljardu eiro apmērā fondā, kas tiktu turēts kā garantija, lai Grieķija īstenotu solīto privatizāciju.