2014. gadā Venecuēla piedzīvojusi augstāko inflāciju pasaulē. Pēc valūtas devalvācijas Bolivara vērtība kritusies par 88%, un situācija nav būtiski uzlabojusies arī pēc algu paaugstināšanas valstī par 30%.
Šā gada maijā inflācija sasniedza 510%, un tās rādītājs turpina paaugstināties. Valstī ir vairāku pārtikas un saimniecības preču deficīts, un trūkst gan milti un maize, gan bērnu autiņbiksītes.
"Bloomberg" saskaitījusi, ka vairāk par 11 dolāriem maksā futbola bumba, brauciens ar taksometru, skavotājs, ballīšu gaisa balons, matu ķemme, lūpu balzams, bundža ar bērnu pārtiku, krūze, divi lētākie ēdieni restorānā un T-krekls ar Ugo Čavesa fotogrāfiju.
2012. gadā valstī stājās spēkā "taisnīgo cenu likums", kas ir vērsts uz cīņu ar "neprātīgām kapitālistu spekulācijām". Valdība "iesaldējusi" cenas uz pirmās nepieciešamības precēm, iekļaujot rīsus, miltus, pienu, minerālūdeni, sulas, šampūnu, tualetes papīru, autiņbiksītes, higiēnas paketes un dezodarantus.
Šā gada janvārī Venecuēlas iedzīvotājiem bija aizliegts biežāk par divām reizēm nedēļā apmeklēt valsts pārtikas veikalus, kuros pārdod preces par pazeminātu cenu. Pie veikaliem dežūrēja policisti un pārbaudīja apmeklētāju dokumentus.
Varasiestādes skaidrojušas to ar opozīcijas darbībām, kura esot "iekarojusi" produktus un iznīcinājusi tos, lai gāztu valdību. Vietējie uzņēmēju neveiksmēs vainojuši valūtas ierobežojumus un valsti, kas ierobežo ekonomisko tirdzniecību ārpus Venecuēlas. Pēdējos mēnešos situācija ir pasliktinājusies arī tāpēc, ka samazinājušās pasaules naftas cenas, norāda mediji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
