Foto: Reuters/Scanpix

Grieķijas parlaments ceturtdienas rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu.

Kā vēstīts, eirozonas dalībvalstis piedāvāja Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt 86 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.

Parlamentam vienošanās nosacījumi bija jāapstiprina līdz trešdienai, lai pēc tam to varētu darīt arī citu eirozonas valstu parlamenti.

Grieķijas parlamenta balsojuma rezultāti liecina, ka par reformām nobalsoja 229 deputāti, pret - 64, bet seši atturējās.


Radikāli kreisajai partijai "Syriza" izdevās pieņemt reformas, pateicoties opozīcijas proeiropeisko partiju atbalstam, jo vairāki valdības deputāti, tostarp bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis, balsoja pret reformu projektu.

Plānotā reformu programma līdzinās tai, ko Grieķijas iedzīvotāji noraidīja 5. jūlija referendumā.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs skaidroja, ka pamatā neatbalsta smagās reformas, kas paredz izmaiņas pensiju sistēmā, nodokļu paaugstināšanu un privatizāciju, taču atzina, ka valstij nav izvēles, ja tā vēlas palikt eirozonā.

"Mēs neatkāpsimies no sava solījuma cīnīties par darbaļaužu tiesībām līdz galam," pirms balsojuma sacīja Ciprs, "nav citas izejas kā mums dalīt šīs atbildības smagumu."

Tuvojoties balsojumam pie parlamenta ēkas bija sapulcējušies apmēram 12 000 protestētāju. Lai izklīdinātu vairākus kapucēs un maskās tērptus demonstrantus, kas sāka apmētāt policiju ar degmaisījuma pudelēm un akmeņiem, policijai nācās izmantot asaru gāzi.

Tikmēr eirozonas finanšu ministri ceturtdienas rītā pulksten 11 pēc Latvijas laika izsludinājuši telefonkonferenci, lai apspriestu Grieķijas jautājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!