Grieķijas valdībai populismā zaudētais laiks jākompensē ar nepieciešamo reformu ieviešanu, uzskata EK darbinieks  (2)

Runājot par Grieķijas parlamenta atbalstītajām reformām, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu, Eglītis sarunā norādīja, ka tas neapšaubāmi ir solis uz priekšu, kas tostarp parādījis, ka populisms, kas valdīja pēdējos sešus mēnešus, ir izgāzies un nestrādā. "Būtībā valstij tāpat jāveic nepieciešamās pārmaiņas tās ekonomikā, vienīgi žēl zaudētā laika, kas nodarījis ļoti lielu ļaunumu valsts ekonomikai, īpaši banku sektoram," viņš sacīja.

Vaicāts, vai paši grieķi ir gatavi nepieciešamajām reformām, eksperts norādīja, ka tas noteikti nenotiks uzreiz. "Sapratne, ka nauda neaug kokos, ka to nevar sadrukāt, nāks pamazām. It īpaši Grieķijai, kas ilgus gadus redzējusi izaugsmi - auga algas, ienākumi, dzīves līmenis," situāciju raksturoja Eglītis. Viņš arī norādīja, ka pašlaik daudzi ir sākuši saprast, ka nauda jāpelna un līdzšinējais Grieķijas ekonomiskais modelis nestrādā.

"Grieķija maz eksportē, viņiem ir slikta investīciju vide, kā arī ļoti vāja valsts pārvalde. Ir ļoti daudzas problēmas ekonomiskajā modelī, kas liedz nopelnīt naudu, lai uzturētu līdzšinējo grieķu dzīves līmeni," sacīja Eglītis, piebilstot, ka to sākusi saprast arī Grieķijas valdība. "Tas var arī neizklausīties ticami, bet es neizslēdzu iespēju, ka pēc 10 vai 20 gadiem paši grieķi pateiksies Vācijai par to, ka bija stingri un prasīgi par nepieciešamajām pārmaiņām ekonomikā, modernizējot to, ko paši nebūtu paveikuši," viņš sacīja.

Savukārt, taujāts, vai ekonomikai nepieciešamo reformu ieviešanai tiešām būs nepieciešams tik ilgs laika posms, eksperts norādīja, lai ekonomiku pārveidotu un modernizētu, tostarp izglītības, investīciju, valsts pārvaldes jomā, nepieciešams ilgāks laiks nekā divi gadi. "Tie noteikti ir vismaz pieci vai 10 gadi," viņš skaidroja.

Jau ziņots, ka Grieķijas parlaments ceturtdienas rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu. Eirozonas dalībvalstis piedāvāja Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt 86 miljardu eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.

Parlamentam vienošanās nosacījumi bija jāapstiprina līdz trešdienai, lai pēc tam to varētu darīt arī citu eirozonas valstu parlamenti. Grieķijas parlamenta balsojuma rezultāti liecina, ka par reformām nobalsoja 229 deputāti, pret - 64, bet seši atturējās.

Radikāli kreisajai partijai "Syriza" izdevās pieņemt reformas, pateicoties opozīcijas proeiropeisko partiju atbalstam, jo vairāki valdības deputāti, tostarp bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis, balsoja pret reformu projektu. Plānotā reformu programma līdzinās tai, ko Grieķijas iedzīvotāji noraidīja 5.jūlija referendumā.