Eirozonas valstīm ir jāizrāda solidaritāte ar Grieķiju, kā arī jāsniedz tai otrā iespēja, pretējā gadījumā tiek riskēts ar tā sauktās Pandoras lādes atvēršanu, kā rezultātu neviens nevar prognozēt, ekspresintervijā norādīja Eiropas Komisijas (EK) Ekonomikas un finanšu lietu direktorāta darbinieks un ekonomikas analītiķis Gatis Eglītis.
Runājot par pašreizējo situāciju Grieķijā, Eglītis eirozonu salīdzināja ar ģimeni - "ja kādai valstij ir grūtības, pārējās eirozonas valstis palīdz", par piemēru minot Spāniju, Portugāli, Kipru, kā arī Latviju, kurām palīdzēja ar īslaicīgu finansējumu, kā arī padomu, kā veikt pārmaiņas ekonomikā, ļaujot tām modernizēties un kļūt konkurētspējīgākām.
"Tā ir tā problēma daudzām eirozonas valstīm - ir zudusi konkurētspēja, bet tā formā ir jāuztur visu laiku. Labā ziņa ir tā, ka no citām dalībvalstīm var aizņemties, kā arī gūt padomus. Ir daudzi labi piemēri, kur bija bažas par to, vai tās spēs īstenot aizdevuma nosacījumus, bet, kā mēs redzam, visas šīs programmas bijušas samērā veiksmīgas," sacīja Eglītis. Viņš arī atgādināja, ka Grieķija pagājušā gada rudenī bija labākā situācijā, jo programma tuvojās noslēgumam, kā arī valsts bija pavirzījusies tik tālu, ka tā spēja aizņemties starptautiskajos tirgos. "Tāpat samazinājās bezdarbs, bet tad nāca janvāris, vēlēšanas, un viss gāja kā no kalna lejā," atminas eksperts.
Eglītis gan piekrita arī Latvijas amatpersonu paustajam, ka laika gaitā uzticība Grieķijai ir mazinājusies un pat cietusi. Tāpat viņš atkārtoti vērsa uzmanību, ka Grieķijas izvērstā populisma rezultātā ir zaudēts daudz laika. Tomēr arī viņš pauda cerību, ka pārrunas par turpmāko sadarbību būs veiksmīgas un Grieķija spēs turēties pie saviem solījumiem, tos pildot. Tikmēr citām valstīm jāsaprot, ka šādos gadījumos ir jādod otra iespēja.
Tikmēr, runājot par Grieķijā iepriekš notikušo referendumu, Eglītis norādīja, ka tā bija "liela un nepārdomāta kļūda, kas iedragāja uzticību Eiropā un Briselē". Tomēr, neskatoties uz to, eksperts noraidīja Latvijā bieži vien izskanējušo viedokli, ka Grieķijai būtu labāk izstāties no eirozonas.
"Mums ir jāsaprot, ka monetārā savienība ir veidojums, kas tapis vismaz vairākas desmitgades. Doma bija tāda, ka tā kalpos par sava veida politisku veidojumu, kas vēl vairāk tuvinātu Eiropas Savienības valstis. Ja kas notiek ar vienu dalībvalsti, pamats, uz kura veidota monetārā savienība, saļogās, radot jautājumu, vai citām valstīm nebūs vēlmes pēc kāda laika izstāties," savu nostāju skaidroja Eglītis.
"Tas nav tik vienkārši. Grieķijas izstāšanās savā veidā atvērtu tā saucamo Pandoras lādi, un mēs nezinām, kāda būs sekas eirozonai un Eiropas Savienībai kā tādai. No tāda viedokļa ir vērts mēģināt palīdzēt un sniegt vēl vienu iespēju," piebilda ierēdnis.
Jau ziņots, ka Grieķijas parlaments ceturtdienas rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu. Eirozonas dalībvalstis piedāvāja Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt 86 miljardu eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.
Parlamentam vienošanās nosacījumi bija jāapstiprina līdz trešdienai, lai pēc tam to varētu darīt arī citu eirozonas valstu parlamenti. Grieķijas parlamenta balsojuma rezultāti liecina, ka par reformām nobalsoja 229 deputāti, pret - 64, bet seši atturējās.
Radikāli kreisajai partijai "Syriza" izdevās pieņemt reformas, pateicoties opozīcijas proeiropeisko partiju atbalstam, jo vairāki valdības deputāti, tostarp bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis, balsoja pret reformu projektu. Plānotā reformu programma līdzinās tai, ko Grieķijas iedzīvotāji noraidīja 5.jūlija referendumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
