"Mēs pieļāvām kļūdas, par to nevar būt šaubu," savā pirmajā starptautiskajā intervijā pēc aiziešanas no amata sacījis Varufakis, piebilstot, ka viņš personiski ir atbildīgs par vairākām no tām.
"Taču lietas patiesā būtība ir tāda, ka varenā aizdevēju "troika" nebija ieinteresēta nonākt pie saprātīgas, cienījamas un abpusēji izdevīgas vienošanās," savā retorikā turpinot vainot Eiropas Komisiju (EK), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), sacīja eksministrs.
"Domāju, ka tuvāka šīs lietas apskate atklās manu vārdu patiesumu - viņi bija krietni vairāk ieinteresēti pazemot un gāzt šo Grieķijas valdību vai, kā minimums, panākt, ka tā, pieņemot aizdevēju nosacījumus, izjūk pati," sacījis Varufakis.
Jau ziņots, ka Grieķijas parlaments 16. jūlija rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu. Eirozonas dalībvalstis piedāvāja Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt 86 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.
Parlamentam vienošanās nosacījumi bija jāapstiprina līdz 21. jūlijam, lai pēc tam to varētu darīt arī citu eirozonas valstu parlamenti.
Vēstīts, 20. jūlijā beidzot atkal atvērušās valsts bankas. Grieķijas banku slēgšana uz trim nedēļām valsts ekonomikai izmaksājusi aptuveni trīs miljardus eiro, neskaitot negūtos ieņēmumus no tūrisma.
Grieķija no Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ir aizņēmusies 240 miljardus eiro, un pagājušajā nedēļā tika panākta principiāla vienošanās, ka eiro zonas valstis tai aizdos vēl 86 miljardus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
