Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles ("Kristīgie demokrāti" / CDU) retorika saistībā ar iespējamo Grieķijas izstāšanos no eirozonas iedragājusi Bundestāga koalīcijas vienotību, vēsta Eiropas ziņu medijs "Euractiv".
"Šeibles kungs ir izprovocējis sociāldemokrātu partiju (SPD)," sacīja SPD līderis un kancleres Angeles Merkeles (CDU) vietnieks Zigmārs Gabriels. "Briselē Vācijas vārdā runāt par īslaicīgu Grieķijas izstāšanos no eirozonas bija nesaprātīgi," savu nostāju pamatojis politiķis.
Tāpat Šeible nonācis "pamatīgā konfliktā" ar Merkeli, sacījis Gabriels. "Atšķirībā no kancleres Šeible atbalsta īslaicīgu Grieķijas izstāšanos no eirozonas," intervijā skaidrojis Gabriels.
Arī SPD partijas līdera vietnieks Ralfs Stegners kritizējis valsts finanšu ministru. Stegners pārmet Šeiblem šantāžu, jo viņš draudot ar atkāpšanos no amata, ja gadījumā Grieķijas jautājumā nāktos pieņemt lēmumus, kuriem pats finanšu ministrs nespēj piekrist.
Šādu pieļāvumu Šeible atklāja intervijā laikrakstam "Süddeutsche Zeitung" un tūlītēji nonāca Vācijas lielāko mediju ziņu virsrakstos.
Šeible, kā atgādina "Der Spiegel", Merkeles kabinetā ieņem īpašu lomu ne tikai sava amata nozīmības dēļ. Proti, 72 gadus vecais politiķis ir bijis Bundestāga pārstāvis jau kopš 1972. gada. Slavenā kanclera Helmuta Kola laikā Šeible pildīja partijas līdera pienākumus, kā arī bija iekšlietu ministrs. Tāpat Šeible bija galvenais sarunvedējs 1990. gada Vācijas atkalapvienošanas līguma sarunās. Kā norāda "Der Speigel", Šeible nav vienkārši politiķis, bet gan daļa no Vācijas vēstures, līdz ar to viņa loma partijā un valdībā ir īpaši būtiska.
"Šeibles uzvedība šobrīd pierāda, ka Bundestāga centriski labējie spēki Eiropas politikā ir zaudējuši politikas kompasa izjūtu," sacījis Stegners.
Kā paredz 2013. gada nogales vienošanās, Vācijā koalīcju kancleres Merkeles vadībā veido "Lielā koalīcija" (CDU un SPD), kura kontrolē 504 no 631 vietas Bundestāgā. CDU 2013. gada vēlēšanās ieguva 311 vietas parlamentā, bet SPD - 193.
Vācijas parlaments 17. jūlijā balsojumā apstiprinājis pilnvaru nodrošināšanu valdībai, lai sāktu sarunas par Grieķijas jauno glābšanas programmu.
Šo pārrunu sākšana Vācijas parlamenta apakšpalātā - Bundestāgā - apstiprināta ar 439 balsīm "par" un 119 balsīm "pret", bet 40 likumdevēji atturējušies.
Jau ziņots, ka Grieķijas parlaments 16. jūlija rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu. Eirozonas dalībvalstis piedāvāja Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt 86 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.
Parlamentam vienošanās nosacījumi bija jāapstiprina līdz 21. jūlijam, lai pēc tam to varētu darīt arī citu eirozonas valstu parlamenti.
Vēstīts, 20. jūlijā beidzot atkal atvērušās valsts bankas. Grieķijas banku slēgšana uz trim nedēļām valsts ekonomikai izmaksājusi aptuveni trīs miljardus eiro, neskaitot negūtos ieņēmumus no tūrisma.
Grieķija no Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ir aizņēmusies 240 miljardus eiro, un pagājušajā nedēļā tika panākta principiāla vienošanās, ka eiro zonas valstis tai aizdos vēl 86 miljardus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
