Ukraina turpina audzēt ārējo parādu un saņem 600 miljonu eiro maksājumu no ES  (89)

Ar šo programmu Eiropas Savienība (ES) piešķir Ukrainai steidzami nepieciešamo finansējumu, tādējādi atbalstot valsts ekonomikas stabilizāciju, paziņojumā norāda EK.

"Šodienas maksājums liecina par ES stingro apņemšanos palīdzēt Ukrainai šajos grūtajos laikos. ES priecājas ar šo maksājumu atbalstīt valdības iecerētos drosmīgos reformu plānus. Esmu pārliecināts, ka šo vērienīgo reformu ieviešana palīdzēs Ukrainai pilnībā izmantot savas iespējas panākt strauju un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, no kuras iegūs visi Ukrainas iedzīvotāji," sacījis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga lietās Valdis Dombrovskis.

ES makrofinanšu palīdzība, kā uzskata EK, arī ļaus Ukrainas valdībai ieviest svarīgas reformas tādās sfērās kā valsts finanšu uzraudzība, pārvaldība un atklātība, enerģētikas sektors, sociālās drošības sistēma, uzņēmējdarbības vide un finanšu sektors. Atbalstot Ukrainas valdības iecerētās reformas šajās jomās, ES vēlas palīdzēt Ukrainai veikt priekšdarbus, lai valsts varētu atgriezties pie stabilas ekonomikas izaugsmes.

Jau ziņots, ka aizdevumi 1,8 miljardu eiro apmērā papildinās 2010. un 2014. gadā apstiprināto makrofinansiālo palīdzību 1,61 miljarda eiro apjomā. Ņemot vērā ekonomisko situāciju militārā konflikta laikā, kas arvien pasliktinās, Ukraina iepriekš lūgusi papildu palīdzību.

ES Padome EK priekšlikumu Ukrainai sniegt papildu atbalstu bez grozījumiem apstiprināja šā gada 31. martā, Eiropas Parlaments to veica 25. martā.

Ukrainas ārējais parāds ir aptuveni 50 miljardi ASV dolāru, kas veido 93% no valsts Iekšzemes kopprodukta (IKP). 2014. gadā šis rādītājs bija 71%, liecina starptautiskās kredītreitingu aģentūras "Standard and Poor's" (S&P) aplēses.

Kā liecina Starptautiskās nodarbinātības organizācijas (ILO) dati, šobrīd bezdarba rādītājs Ukrainā pārsniedz 9%, bet līdz gada beigām tas sasniegšot 11,5%.

Jau vēstīts, ka prokrieviski noskaņoti grupējumi 2014. gada aprīlī sāka ieņemt valsts un drošības iestāžu ēkas Ukrainas austrumos, pasludinot Luhanskas un Doņeckas "tautas republikas". Ukrainas valdībai cenšoties atjaunot kontroli pār reģioniem, Donbasā notiek bruņota cīņa, kurā ir tūkstošiem bojāgājušo.

Kijeva un Rietumi uzskata, ka separātistus apbruņo un apgādā Krievija. Tikmēr Kremlis noliedz, ka sūtītu savu bruņojumu un karavīrus uz Ukrainu, norādot, ka visi no Krievijas Ukrainā iebraukušie kaujinieki ir "brīvprātīgie".