Pārkāpumi lielākoties bijuši administratīva rakstura, aģentūrai sacījis Krievijas vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs, piebilstot, ka aizvien ir aktīvi centieni noteiktās sankcijas apiet.
"Sistēma strādā arvien labāk. Mēs nevaram teikt, ka visi pārkāpumi ir atklāti, jo vienmēr, kad ir aizliegums, to kāds cenšas apiet. Blēži neatkarīgi no to izcelsmes valstīm atrodas vienmēr," sacījis Dvorkovičs.
Viņš arī norādījis, ka, lai krāpšanās shēmas apkarotu, Krievija uzsākusi ciešāku sadarbību ar Kazahstānu un Baltkrieviju.
Jau vēstīts, ka vairāki rietumvalstu uzņēmēji centušies sankcijas apiet, pārmarķējot produktu izcelsmes valsti un ievedot produkciju no Baltkrievijas un Kazahstānas.
Ziņots, ka Krievijas sankcijas pret Eiropas Savienību (ES), tostarp embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam, ir pagarinātas par gadu, 24. jūnijā paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Tāpat par sankciju pagarināšanu Briselē 17. jūnijā vienojās visu 28 ES dalībvalstu vēstnieki.
Saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā 2014. gada 1. jūlijā pret Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu sektoriem tika noteiktas ES sankcijas. Krievija uz tām atbildēja, 2014. gada augustā aizliedzot ievest lielāko daļu pārtikas produktu no ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
