Eiropas Savienības veiktie pasākumi pret pārtikas embargo, ko Krievija ieviesa pret virkni Eiropas valstu, daļēji palīdzējuši Eiropas lauksaimniekiem. Eiropas Komisijas (EK) publicētajā ziņojumā sankciju ietekmē fiksēts eksporta pieaugums uz ārpus Eiropas valstīm par pieciem procentiem, vēsta raidsabiedrība "Deutsche Welle".
Naudas izteiksmē kopīgais apjoms sasniedzis 105,6 miljardus eiro, kas ir par 4,8 miljardiem vairāk nekā periodā no 2013. gada augusta līdz 2014. gada augustam.
EK norādījusi, ka Eiropas Savienības valstis spējušas veiksmīgi atrast alternatīvus tirgus. Tiek norādīts, ka kopumā eksporta apjoms uz Krieviju pērn bijis 10%, taču gada laikā kopš pārtikas embargo ieviešanas eksporta apjoms ir palielinājies par 5%.
Pēc EK datiem, būtiski pieaudzis gaļas, gaļas un piena izstrādājumu eksports, taču par 12 un 10 procentiem ir samazinājies dārzeņu un augļu apgrozījums. "Tas nav pārsteigums, jo Krievija bijusi galvenais noieta tirgus Eiropas lauksaimniekiem ārpus Eiropas," teikts dokumentā.
Ziņojumā teikts, ka lielākie panākumi ir sasniegti, pateicoties pārtikas eksporta pieaugumam uz ASV, Ķīnu, Šveici un virkni Āzijas valstīm, citu starpā Honkongu un Dienvidkoreju.
Piemēram, uz Dienvidkoreju eksports ir pieaudzis par 30,8%, uz Ķīnu – par 30%, uz Turciju – par 27,1%, uz Honkongu – par 24,8%, uz Ēģipti – par 21,7%, bet uz ASV – par 15,1%.
Ziņojumā secināts, ka pasākumi, kas veikti, lai samazinātu zaudējumus pēc Krievijas pārtikas embargo ieviešanas, bijuši veiksmīgi.
Jau vēstīts, ka saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā 2014. gada 1. jūlijā pret Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu sektoriem tika noteiktas ES sankcijas. Krievija uz tām atbildēja, 2014. gada augustā aizliedzot ievest lielāko daļu pārtikas produktu no ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
