Devalvācija Ķīnā, iespējams, veicinās vispārēju haosu, prognozē ekonomists  (57)

Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par  1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. 

"Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu," norāda Hārdijs.

Vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai? "Saxo Bank" valūtu eksperts izceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.

Starptautiskajā atsauču valūtu grozā pašlaik ir četras valūtas (ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas mārciņa un Japānas jena), un lēmumu par juaņas iekļaušanu starptautiskajā atsauču valūtu grozā SVF pieņems vēlāk šogad, kad tā veiks valūtu groza piecgades pārskatīšanu. Attiecīgi SVF ir nosaucis tirgus noteikto svārstību trūkumu par vienu no galvenajiem iebildumiem attiecībā uz juaņas iekļaušanu. Turklāt valūtas kursa liberalizācija palīdzēs Ķīnai padziļināt savus kapitāla tirgus un piesaistīt ārvalstu kapitāla plūsmas, lai palīdzētu segt Ķīnas apjomīgās parādsaistības gan privātajā, gan valsts līmenī.

Vienlaikus, kā vērtē ekonomists, mazāk pozitīvais vai proaktīvais iemesls Ķīnas lēmumam devalvēt juaņu pašlaik ir tas, ka Ķīnas ekonomiku nepārprotami piemeklējis vājums, un pēc pasliktinātās valūtas situācijas perioda Ķīna tagad vēlas piedalīties globālajos valūtu karos, kas jau pieredzējuši vairākas devalvācijas visā pasaulē kopš globālās finanšu krīzes.

Hārdijs norāda, ka tirgus uz Ķīnas lēmumu sākotnēji reaģējis uzmanīgi. Tāpat turpmāk notiekošais un tā ietekme būs atkarīga no tā, cik lielā mērā juaņai tiks atļauts svārstīties, it īpaši, ja svārstības valūtu pastāvīgi vājinās. Tas, savukārt, varētu veicināt arī jaunu globālo deflāciju vilni, ņemot vērā Centrālās bankas politikas ietekmi pasaulē.

"Optimistiskā prognoze būtu tāda, ka šis solis, kas radījis vismaz teorētisko pamatu peldošam valūtas kursam, ir pozitīvs solis pretī Ķīnas ilgtermiņa plāniem kļūt par pilnvērtīgu starptautiskās finanšu kopienas dalībnieci. Pesimistiskā prognoze būtu, ka šis solis var izraisīt visaptverošu haosu un pāriet nākamajā, nežēlīgākā pasaules valūtu karu līmenī. Varbūt patiesas izrādīsies abas prognozes vienlaikus?"