400 lappušu garais dokuments tika apstiprināts ar 222 balsu vairākumu. 64 deputāti balsoja pret, bet 11 atturējās.
Premjerministrs Aleksis Ciprs iepriekš mudināja parlamentu apstiprināt vienošanos, "lai nodrošinātu valsts iespējas izdzīvot un turpināt cīņu".
40 Cipra vadītās kreiso radikāļu partijas "Syriza" deputāti, arī bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis un citi partijas vadības pārstāvji, atteicās atbalstīt trīs gadu vienošanos. Šī apstākļa dēļ premjers iepriekš bija brīdinājis, ka var tikt izsludinātas ārkārtas vēlēšanas.
Grieķijas parlamentam bija glābšanas programmas jāapstiprina pirms piektdien gaidāmās eirozonas finanšu ministru sanāksmes, kurai būs jālemj par 85 miljardu eiro plāna akceptēšanu.
Ciprs piektdien brīdināja - ja glābšanas programma netiks apstiprināta, Vācija varēs uzstāt uz savu pārejas aizdevuma plānu, kas atbilstoši Cipra teiktajam būtu "atgriešanās pie bezgalīgas krīzes".
Vēršoties pie kritiķiem paša partijas rindās, Ciprs sacīja: "Es nenožēloju, ka esmu izvēlējies kompromisu varonīgas Zalongo dejas vietā." Premjers piesauca XIX gadsimtā Ziemeļgrieķijā notikušo masu pašnāvību, kad sieviešu un bērnu grupa devās nāvē, nolecot no klints, lai nekristu nežēlīgā osmaņu valdnieka Ali Pašas gūstā.
Balsojums sākotnēji bija paredzēts ceturtdien vakarā, tomēr tas tika aizkavēts parlamenta spīkeres Zoi Konstantopulu aizsāktā procesuālā strīda dēļ. Viņa glābšanas programmu nodēvēja par antikonstitucionālu.
"Katrs Grieķijas stūris un viss tās skaistums tiek pārdots. Valdība atdod atslēgas troikai, līdz ar suverenitāti un nacionālajām vērtībām," sacīja stingrā kursa kreisā politiķe, norādot uz Eiropas Savienību, Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu.
Grieķijas varasiestādes cer, ka līdz ar glābšanas programmas pieņemšanu tās varēs piekļūt līdzekļiem, kas ir nepieciešami ECB parāda atmaksāšanai.
Jau vēstīts, ka Grieķija un starptautiskie kreditori pēc gara sarunu maratona otrdien panāca vienošanos par daudzus miljardus vērto palīdzības programmu.
Atēnām jānoslēdz vienošanās par trešo tautsaimniecības glābšanas programmu līdz 20.augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro ECB.
Grieķija piekritusi jauna, neatkarīga privatizācijas fonda darbībai un nosacījumiem, kā tiks pārvaldīti nelabvēlīgie banku aizņēmumi.
Atēnas apņēmušās panākt, ka primārais iekšzemes kopprodukta deficīts 2015.gadā būs 0,25%, bet 2016.gadā būs neliels pārpalikums, un tas nozīmē, ka līdz tam laikam jauni fiskālie pasākumi nebūs nepieciešami, norādīja avots.
2016.gadā primārais pārpalikums - balanss, kurā nav iekļauti parādu pakalpojumi, - būs 0,5%, 2017.gadā - 1,75% un 2018.gadā - 3,5%, sacīja avots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
