Eiropas biržās un Ņujorkas biržā akciju cenas saruka par gandrīz 3% pēc tam, kad Āzijas biržās akciju cenas saruka līdz pēdējo trīs gadu zemākajam līmenim.
Naftas cenas samazinājas par 4%, bet par drošām uzskatītās ASV un Vācijas obligācijas, kā arī Japānas jena un eiro palielināja savu vērtību.
"Tā ir Ķīnas izraisīta makropanika," sacīja bankas "ABN AMRO" galvenais investīciju administrators Didjē Dirē.
"Svārstības saglabāsies, līdz mēs ieraudzīsim labākas ziņas vai spēcīgu politisko rīcību, īstenojot pamatīgu monetāro mīkstināšanu," viņš skaidroja.
Daudzi brokeri cerēja, ka šādu rīcību, kas iekļauj arī procentu likmju samazināšanu, aizvadītās nedēļas nogalē īstenos Pekina pēc tam, kad nedēļas laikā akcijas Ķīnas lielākajās biržās zaudēja 11% savas vērtības.
Valdot lielām šaubām par ASV bāzes procentlikmju iespējamo paaugstināšanu šogad, dolāra vērtība iepretī citām vadošajām valūtām samazinājas.
Austrālijas dolāra vērtība samazinājās līdz pēdējo sešu gadu zemākajam līmenim, un vērtību zaudēja arī daudzu attīstības valstu valūtas.
Toties eiro vērtība pieauga līdz pēdējo sešarpus mēnešu augstākajam līmenim.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās samazinājas līdz pēdējo sešarpus gadu zemākajam līmenim saistībā ar bažām par tirgū esošo pārprodukciju, ko pastiprināja bažas par vājāku Ķīnas pieprasījumu pēc energoresursiem.
Ņujorkas biržas WTI markas jēlnaftas cena saruka par 3,6%, noslīdot zem 39 dolāriem par barelu, bet "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 3,7% līdz 43,74 dolāriem par barelu.
Vara cenas samazinājās par 2,5%, vara cenai trīs mēnešu tirdzniecībai Londonas metālu biržā sarūkot līdz pēdējo sešu gadu zemāko līmenim - 4920 dolāriem par tonnu. Niķeļa vērtība nokrita līdz zemākajam līmenim kopš 2009.gada - 9670 dolāriem par tonnu.
Ķīnas akciju cenu krišanās par gandrīz 9% bija straujākā šo akciju vērtības samazināšanas kopš finanšu krīzes 2009.gadā, un tā pārsniedza 2015.gada laikā panākto akciju cenu pieaugumu.