Krievijas embargo ietekme uz Lietuvas ekonomiku bijusi nebūtiska, vērtē banka  (9)

Pēc viņas teiktā, Lietuvas izcelsmes preču eksports, atskaitot naftas produktus, šā gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pērn sarucis tikai par 0,3%. Tas noticis galvenokārt zaudētā Krievijas tirgus, kā arī labības eksporta apjoma samazināšanās dēļ.

Tiesa gan, piena produktu ražotājus embargo skāris sāpīgi, lai gan zināmas alternatīvas Krievijas tirgum izdevies atrast, - viņi saskārušies ar pārprodukciju daudzās Eiropas Savienības valstīs. Savukārt tūrisma un transporta pakalpojumu nozarēm šī situācija, šķiet, devusi labu stimulu paplašināt klientu loku Eiropā. Diezgan labus eksporta rezultātus šogad sasnieguši arī mākslīgā mēslojuma un mēbeļu eksportētāji.

Zaudējumus austrumu tirgū Lietuvai diezgan drīz izdevies vismaz daļēji kompensēt ar strauji augošu eksportu uz citām valstīm. Lietuvas izcelsmes preču eksports, atskaitot minerālproduktus, uz ASV šogad pieaudzis par 37%, uz Spāniju - par 58%, uz Zviedriju - par 8%.

Uz ASV šogad Lietuvas pārstrādātāji pārdevuši pat astoņas reizes vairāk piena produktu nekā pērn. Minerālmēslu eksportētāji, sarūkot pieprasījumam galvenajos tirgos - Vācijā un Francijā, vairāk nekā četras reizes palielinājuši eksportu uz Spāniju, savukārt straujš mēbeļu pārdošanas apjoma pieaugums Zviedrijā un Lielbritānijā šogad noteicis labus mēbeļu eksporta rādītājus.

Tomēr ir daudzas nozares, ko eksporta problēmas nav skārušas. Atskaitot Krievijas tirgu, labības un naftas produktu eksportu, Lietuvas izcelsmes preču eksports šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu audzis par 4,6%.

Arī nākotnes perspektīvas neizskatās slikti - gadu pēc embargo izsludināšanas paredzams, ka Krievijas ietekme uz eksportu mazināsies, savukārt rekordlielā labības raža solās uzlabot eksporta rezultātus šajā preču grupā.

Krievijas embargo un nelabvēlīga NVS valstu ekonomiskā situācija negatīvi ietekmējusi arī dažas pakalpojumu nozares. Krievija ir lielākais Lietuvas pakalpojumu eksporta tirgus - pērn tās īpatsvars kopējā pakalpojumu eksporta apjomā sasniedza piekto daļu. Tomēr šķiet, ka arī pakalpojumu eksportētāji sekmīgi atraduši jaunus klientus citur, norādījusi ekonomiste.

Kā jau prognozēts, Krievijas un Baltkrievijas valūtu kursa krišanās dēļ Lietuvā būtiski sarucis šo valstu tūristu pieplūdums. Šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn Lietuvā izmitināti par 37% mazāk tūristu no Krievijas un par 14% mazāk - no Baltkrievijas.

Tomēr kopējais tūristu skaits šogad pat nedaudz audzis, jo tūristi no Latvijas, Polijas, Lielbritānijas, Igaunijas un pat Ukrainas Lietuvu apmeklējuši kuplākā skaitā. Turklāt šogad strauji audzis arī iekšzemes tūrisms, tādēļ kopējais izmitināto tūristu skaits palielinājies pat par 5%.

Krievijas problēmas skārušas arī transportu un loģistiku. Preču reeksports uz Krieviju šogad samazinājies par vairāk nekā trešo daļu. Gandrīz tikpat sarucis arī viss pakalpojumu eksports uz Krieviju šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pirms gada. Taču Lietuvas transporta pakalpojumu eksports kopumā gada pirmajā ceturksnī samazinājies tikai par 3%. To acīmredzot noteicis straujš pakalpojumu eksporta pieaugums uz citām ES valstīm un ASV.

Krievijas ekonomikas lejupslīde, domājams, vēl nav sasniegusi zemāko punktu, caur Lietuvu uz Krieviju joprojām ceļo būtisks preču daudzums, bet ekonomisko sankciju atcelšanas un Krievijas ekonomikas pieauguma iespēja līdz 2017.gadam ir mazticama. Tomēr šā tirgus īpatsvars Lietuvas izcelsmes preču eksportā vairs ir tikai 2,2%.

Tiklab pakalpojumu nozare, kā rūpniecība pierādījušas, ka Krievijas tirgus zaudēšana uz Lietuvas ekonomiku nebūt neiedarbojas postoši, secinājusi Šečkute. Par to, ka Lietuva spējusi ātri pielāgoties situācijai, liecina arī tas, ka pirmajā pusgadā Lietuvā radīti 25 000 jaunu darbvietu, iekšējais pieprasījums audzis pat straujāk, nekā cerēts, bet budžeta ieņēmumi pārsnieguši plānu.

Lai gan eksports šogad neaugs, tomēr strauja eksporta apjoma palielināšanās uz daudzām ES valstīm liecina par Lietuvas uzņēmumu konkurētspēju un vēl neizmantotu potenciālu.

Turklāt perspektīvas ES tirgos uzlabojas - patērētāju uzticība joprojām ir augsta, bet algu celšanās, lētā nafta un vājais eiro veicina patēriņu, tātad Lietuvas ražotājiem ir labas izredzes turpināt šo tirgu apguvi.

"Prognozējam, ka jau nākamgad Lietuvas preču un pakalpojumu eksporta vērtība pieaugs par 9%," norādījusi ekonomiste.