'Volkswagen' sāk samazināt izmaksas; nākotne neskaidra 600 000 darbinieku  (13)

Uzņēmums samazinājis ražošanas jaudu vienā no savām lielākajām motoru ražotnēm, kā arī pārtraukusi jaunu darbinieku pieņemšanu Vācijas pilsētā Volfsburgā.

Visiem darbiniekiem izplatītā vēstulē "Volkswagen" vadības komandas pārstāvis Bernds Osterlohs norādījis, ka uzņēmums plāno pārlaist krīzi, pastiprinot savu efektivitātes programmu, bet nesamazinot darba vietu skaitu.

Ražotājs jau rezervējis 6,5 miljardus eiro krāpnieciskās programmatūras nomaiņai un sodiem ASV. Arī citās valstīs uzsāktas pārbaudes pret uzņēmumu.

Kā vēstīts, Latvijā identificēti 5087 "Volkswagen" ražotie auto ar izmešu datus falsificējošo programmatūru.

VW pagājušajā nedēļā izraisīja globāla mēroga skandālu, atzīstot, ka 11 miljoni tā dīzeļautomobiļu, tai skaitā 2,8 miljoni Vācijā, ir aprīkoti ar programmatūru, kas, braucot normālā režīmā, izslēdz izmešu kontroli, un ieslēdz to tikai tad, kad tiek veikta automašīnu gāzu izmešu pārbaude.

Saistībā ar skandālu VW akcijas cena ir sarukusi par trešdaļu un pirmdien turpināja kritumu. Kompānijai ASV draud sods līdz 18 miljardiem ASV dolāru (16 miljardiem eiro).

Laikraksts "Bild am Sonntag" nedēļas nogalē vēstīja, ka šo programmatūru nodrošinājusi Vācijas auto daļu piegādātāja "Bosch", kas jau 2007. gadā brīdinājusi VW grupu, ka šī programmatūra paredzēta lietošanai tikai testos, bet tās lietošana uz ceļiem būtu nelikumīga.

Vācijas varas iestādes ir nolēmušas, ka VW līdz 7. oktobrim ir jānosaka laika grafiks visu tā ražoto dīzeļautomobiļu pielāgošanai nacionālajiem piesārņojuma standartiem.

Līdzšinējais VW vadītājs Martins Vinterkorns atkapās no amata šī skandāla dēļ, un piektdien par grupas jauno ģenerāldirektoru tika iecelts tās meitaskompānijas "Porsche" vadītājs Matiass Millers.

Vācijas prokuratūra pirmdien paziņoja, ka pret Vinterkornu sākta kriminālizmeklēšana par viņa iesaisti spēkratu aprīkošanā ar krāpnieciski programmatūru.