Naftas tirgū valda krīze; naftas cena sasniegs 30 ASV dolāru līmeni, brīdina analītiķi  (125)

Kompānija prognozē, ka šāds pazeminājums vēl nav pēdējais. Pamata faktori, kuri ietekmē pasaules cenas, esot saistīti ar notikumiem ASV. Pirmkārt, runa esot par slānekļa naftas ieguvi, kā rezultātā tirgū radās pārprodukcija un piedāvājuma disbalanss. Otrkārt, cenas ietekmē ASV dolāra vērtības pieaugums, kam arī bijusi būtiska ietekme un kas kalpojis kā viens no galvenajiem cenas samazinājuma ierosinātājiem 2014.gadā.

Kā skaidro uzņēmumā, kopš 2011. gada slānekļa naftas ieguve sāka strauji palielināties. Ja 2011. gada beigās ASV ieguva mazāk nekā divus miljonus barelu slānekļa naftas dienā, tad 2015. gada septembrī ieguves apjoms palielinājās trīs reizes un sasniedza 5,29 miljonus barelu.

Vienlaikus tiek uzsvērts, ka tirgus disbalansam nevajadzēja būt ilglaicīgai naftas vērtības problēmai, jo naftas ieguvēju jeb OPEC valstis parasti pazemināja ražošanas apjomus liela piedāvājuma gadījumā. Taču pretēji parastajai praksei OPEC valstu tikšanās laikā 2014. gada 27.novembrī, pakļaujoties Saūda Arābijas spiedienam, tika pieņemts būtisks lēmums saglabāt ieguves apjomus bez izmaiņām.

Analītiķi skaidro, ka visas karteļa valstis saprata, ka īslaicīgā perspektīvā tāds lēmums nesīs viņiem zaudējumus, it īpaši tādu valstu ekonomikām kā Irāna un Venecuēla. Taču stratēģiski šāds gājiens ļaus saglabāt daļu tirgus. Augstā naftas cena būtu ļāvusi ASV arī tālāk paplašināt slānekļa naftas ražošanu, palielinot savu daļu pasaules tirgū, kas tālāk varētu izmainīt ASV lomu no neto-importētāja uz neto-eksportētāju. Papildus tam slānekļa naftas ražošanu aktīvi sāktu arī citas valstis ar lielām šīs izejvielas rezervēm, it īpaši Ķīna un Argentīna. Tādā veidā pasaules naftas tirgu vairs neietekmētu arābu valstis, bet gan citi spēlētāji.

Zemas cenas gadījumā slānekļa naftas ieguve ASV kļūst ekonomiski neizdevīga. Tā pazīmes jau varot novērot, un daudziem uzņēmumiem nākas iesaldēt jaunos projektus un apstādināt pašreizējo realizāciju. "Rezultātā tas var novest pie naftas ieguves samazināšanās ASV, pārvilkt krustu slānekļa naftai kā parastās degvielas alternatīvai un atjaunot pasaules naftas ieguves sadalījuma "status quo" par labu OPEC valstīm. Pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) datiem, naftas ražošana ASV jau sākusi samazināties, un, ja šāda tendence saglabāsies, tad karteļa valstu vēlamais rezultāts būs sasniegts," uzsver kompānijā "Quinto Capital Partners".

Tāpat analītiķi norāda, ka nafta tiek tirgota ASV dolāros, tādēļ, ja pārējie nosacījumi ir nemainīgi, šīs valūtas stiprināšanai seko naftas vērtības mazināšanās. Naftas kotējumu samazināšanās sākusies vienlaicīgi ar dolāra vērtības augšanu. "Iespējams, dolārs vēl nebūtu radījis tik lielu ietekmi, taču 2014.gada vasarā naftas tirgū jau varēja novērot disbalansu starp pieprasījumu un piedāvājumu. Visu faktoru kopums tad arī noveda pie sabrukuma," secina analītiķi.

Turklāt investori esot saņēmuši viennozīmīgu signālu tam, ka cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms. Tirgū neesot bijis pircēju, un naftas tirgū sākās sabrukums. "Quinto Capital Partners" analītiķi uzskata, ka korekcija vēl nav beigusies un pat atlēciena gadījumā naftas cena sasniegs 30 ASV dolāru par barelu līmeni.

Kompānija atgādina, ka gada sākumā naftas cena nokritās par 10%. Līdz martam tika novērots cenu kritums par 22,5%. Pavasarī savukārt cenas auga par 48,9%, bet tālāk naftas cena atkal nokritās - jau par 39,7%. Septembrī cenas dinamika atkal izmainījās - pieaugums par 30%. Investoriem tas nozīmējot paaugstinātus savu portfeļu riskus.

Eksperti sagaida, ka svārstības naftas tirgū saglabāsies. "Mēs sagaidām, ka tas beigsies 2016 gadā, kad tiks sasniegts līmenis 60-65 ASV dolāri par barelu, pēc kura sāksies pēdējā korekcijas kustība lejup," skaidro kompānijā.

Pēc ekspertu domām, šobrīd nav iemesla naftas cenu pieaugumam tirgū. "Runājot par pieaugumu, vispirms domājam cenas atgriešanos iepriekšējā līmenī - 80 līdz 100 ASV dolāru par barelu - un neņemam vērā īslaicīgas svārstības, kuru gadījumā cena var sasniegt 60 ASV dolārus," skaidro analītiķi.

Ražojošās valstis neesot spējīgas pazemināt naftas piedāvājumu. Piemēram, Krievija varētu samazināt degvielas piegādi tirgū, tādējādi palielinot resursa vērtību, taču, ņemot vērā ekonomiskās problēmas, valstij esot sasietas rokas - piegādes samazināšana arī samazinātu ienākumus budžetā un tikai palielinātu recesiju. To pašu varot teikt arī par citām valstīm, ņemot vērā šī brīža vājumu pasaules ekonomikā. Turklāt neesot nekādu garantiju, ka gadījumā, ja piegādes samazina viena valsts, tās netiks kompensētas, citai valstij tās palielinot. Rezultātā cenas pieaugums var arī nenotikt, kas tikai pasliktinās situāciju valstī, kas pazeminās piegādes.