Pasaules līmenī savstarpējo aizdevumu tirgus dubultojas ik deviņus mēnešus. Pagājušajā gadā savstarpējos aizdevumos pasaulē bija ieguldīti 25 miljardi ASV dolāru (22,4 miljardi eiro). Bāzes scenārijā tiek paredzēts, ka līdz 2020.gadam visā pasaulē savstarpējos aizdevumos būs ieguldīti 300 miljardi ASV dolāru (268,7 miljardi eiro), stāstīja savstarpējo aizdevumu platformas "Mintos" līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.
Finanšu ministrijas (FM) Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Anna Dravniece informēja, ka Eiropā strauji attīstās alternatīvais finansējums un kolektīvās finansēšanas platformas - pieaugums ir vidēji 140% gadā. Šī niša pēdējos gados strauji papildina banku finansēšanu. Arī kapitāla tirgus savienībā kolektīvās finansēšanas platformas atzīmētas kā viens no potenciālajiem finansējuma avotiem, kas varētu apmierināt pieprasījumu pēc finansējuma un aizpildīt to plaisu, kas pašlaik tirgū netiek apmierināta ar atbilstošu finansējumu.
Dravniece informēja, ka Latvijas tirgū bankas 2014.gadā no jauna kredītos izsniedza 1,2 miljardus eiro, bet nebanku kreditētāji izsniedza 387 miljonus eiro. Kopējā aizdevumu portfelī nebanku kreditētāju īpatsvars aug, šā gada otrajā ceturksnī tas sasniedza 13,3%. No jauna izsniegtajiem banku kredītiem apjoms ir svārstīgs, bet nebanku kreditētājiem līkne iet uz augšu.
FM eksperte skaidroja, ka pieprasījums pēc finansējuma ir saistīts ar kopējo ekonomisko izaugsmi - ja parādās izaugsme, parādās arī pieprasījums pēc investīcijām. Latvijā nenosegtās vajadzības ir mikrokreditēšana, akselerācijas fondi, iesācējuzņēmumi, riska kapitāla fondi. Iztrūkums svārstās no 294 miljoniem eiro līdz pat 698 miljoniem eiro, informēja Dravniece.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes loceklis, Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko aicināja izaugsmes potenciālu vērtēt piesardzīgi, apdomājot, cik cilvēkiem Latvijā ir brīvu līdzekļu. FKTK veikts pētījums rāda, ka tikai 24% cilvēku veido uzkrājumus un vairums - nebaltām dienām. FKTK pārstāvis gan atzina, ka, piemēram, Amerikā iedzīvotājiem varbūt ir vairāk brīvo līdzekļu, ko ieguldīt kolektīvās finansēšanas risinājumos.
FM amatpersona informēja, ka Eiropā vēl nav panākta vienošanās par vienotu "crowdfunding" jeb kolektīvās finansēšanas definīciju. Tiek izšķirti divi virzieni - viens ir ar finansiālo atdevi un otrs ir ar sociālo mērķi. Platformas ar finansiālo atdevi iedala divos veidos - viens ir "peer to peer" jeb savstarpējie aizdevumi, otrs ir "equity crowdfunding", kas ir ar kapitāla atdeves bāzi. FM savā darbā balstās uz šādām definīcijām.
"Mintos" līdzdibinātājs Šulte skaidroja, ka kolektīvās finansēšanas jeb "crowdfunding" konceptam var izšķirt trīs virzienus.
Viens no "crowdfunding" virzieniem ir finansējums pret kādu labumu. Pūlis finansē kādu produktu, un tie, kas ieguldījuši, iegūst šo produktu. Pasaulē pazīstama šāda pūļa finansēšanas vietne ir "Kickstarter", un tipisks pūļa finansējuma produkts ir bezpilota lidaparāts "AirDog".
Otrs virziens ir "equity based" jeb uz kapitālu bāzētas kolektīvās finansēšanas platformas. Piemēram, Lielbritānijā platforma "Seedrs", kur pūlis finansē iesācējuzņēmumus - tiek finansēti jauni uzņēmumi, par to pretī saņemot daļas.
Trešais veids ir uz kredītiem balstīts "crowdfunding" jeb "peer to peer lending", kas latviskots kā savstarpējie aizdevumi. Šajā gadījumā pūlis finansē konkrētu kredītu konkrētai personai vai biznesam. Ar "crowdfunding" parasti saprot pirmos jēdzienus, kas ietver finansējumu pret labumu, kapitāldaļām, bet "peer to peer lending" jeb savstarpējie aizdevumi ir atsevišķs virziens, skaidroja "Mintos" vadītājs.
Latvijā darbojas savstarpējo aizdevumu platforma "Mintos" un aizdevumu tirgus platformas "Twino". Savukārt sociālajā jomā ar līdzekļu vākšanu nodarbojas platforma "projektubanka.lv", kas vāc finansējumu kādam mērķim, piemēram, pašlaik iespējams ziedot atpūtas vietas izveidei Likteņdārzā un grāmatai par Latvijas pierobežas ciemiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!