Bijušais Grieķijas finanšu ministrs, nu jau skandalozu slavu ieguvušais Janis Varufakis kārtējo reizi nonācis mediju starmešu gaismā. Proti, šoreiz atklājies, ka bijušais politiķis par vienu publisku lekciju ārpus Eiropas pieprasa 60 000 ASV dolāru lielu samaksu, vēsta "telegraph.co.uk".

Par Varufaka uzstāšanās "izcenojumu" Grieķijā trauksmi sacēlis viens no lielākajiem valsts laikrakstiem "Proto Thema", kas norāda, ka šobrīd Varufakis pelna uz Grieķijas ekonomikas katastrofas rēķina.

"Cilvēks, kas, traucējot sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, bija līdzatbildīgs Grieķijas ekonomikas katastrofā, tagad no notikušā rauš naudu," minēts laikraksta publikācijā.

Varufaka izcenojumu apstiprinājusi viņa pārstāvošā aģentūra "London Speaker Bureau", norādot, ka par publisku lekciju ārpus Eiropas politiķis iekasē 60 000 ASV dolāru, bet par uzstāšanos Eiropā prasa 5000 ASV dolāru, savukārt, runājot par lekcijām universitātēs, Varufakis ir pieticīgāks – šāda uzstāšanās maksā vien 1500 ASV dolāru.

Tiesa gan, iestādei, kura bijušo Grieķijas finanšu ministru aicina uz publisko lekciju jārēķinās, ka papildus samaksai būs jānodrošina biznesa klases lidojums, uzņemšana viesnīcā, kā arī jānodrošina visi iekšzemes transporta izdevumi.

"Varufaka kungs bija augsta ranga Grieķijas valdības ministrs un ir skaidrs, ka viņa prasītā uzstāšanās samaksa nebūs maza. Šobrīd pieprasījums pēc viņa lekcijām ir ļoti liels," paziņojumā medijiem norādījuši politiķa pārstāvji no "London Speaker Bureau".

Skandalozu slavu Varufakis ieguva pēc tam, kad paziņoja, ka Grieķijas valdībai it kā bijis slepens plāns "B", kas paredzējis jau šī gada sākumā slepenībā atstāt eirozonu. Tāpat politiķis izcēlies ar ekstravaganto publisko manieri, regulāri uz formālām sanāksmēm ierodoties ar motociklu un ādas jaku.

Foto: AFP/Scanpix

Ziņots, ka Varufakis jūlija sākumā paziņojis par savu demisiju, to pamatojot ar viņa nevēlamību sarunās ar kreditoriem.

Paziņojumā, ko Varufakis publicējis savā blogā, viņš uzsvēra, ka grieķu tautas lieliskais "nē" balsojums 5. jūlijā referendumā jāpārvērš situācijas risinājumā, kas viņa skatījumā ir vienošanās, kas ietver Grieķijas parāda restrukturizāciju, mazāk taupības pasākumu, ienākumu pārdali par labu mazturīgajiem un reformas.

Grieķijas balsojuma rezultātu nozīme gan palikusi neskaidra, jo valdības drīz vien pēc referenduma tomēr panāca vienošanos ar aizdevējiem.

Šī gada 17. oktobrī Grieķijas parlaments apstiprināja kārtējo taupības budžetu, kas paredz īstenot jaunus taupības pasākumus, kurus Alekša Cipra valdība solījusi īstenot starptautiskajiem aizdevējiem apmaiņā pret trešo finanšu glābšanas programmu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!