Nepilnu mēnesi pēc tam, kad Norvēģija paziņojusi, ka zemo naftas cenu dēļ sāks izmantot Valsts pensiju fonda uzkrājumus, šis fonds piedzīvojis pēdējo četru gadu laikā ievērojamākos zaudējumus – 32 miljardus ASV dolāru, liecina paziņojums centrālās bankas mājaslapā.
7. oktobrī Norvēģijas valdība paziņoja, ka tā no sava aptuveni 860 miljardus ASV dolāru vērtā fonda budžeta sabalansēšanai izmantos aptuveni 400 miljonus dolāru. Par šādu soli valdība izšķīrās laikā, kad valsts zemo naftas cenu dēļ par aptuveni 40% samazinājušies ienākumi no naftas industrijas.
Tagad, kā apstiprina valsts centrālā banka, pasaulēs lielākais pensiju fonds zemo naftas cenu un globālā tirgus nestabilitātes dēļ zaudējis krietni lielāku summu – 32 miljardus ASV dolāru.
Kā norāda ziņu aģentūra "Bloomberg", Norvēģijas valdība savu investīciju vērtību galvenokārt zaudējusi Ķīnas akciju biržas nestabilitātes dēļ, kur jau vairākus mēnešus ir ievērojama cenu svārstība, investoriem negūstot pārliecību par Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās iemesliem, kā arī "Volkswagen" skandāla dēļ.
Ziņots, ka "Volkswagen" septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automobiļu aprīkoti ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra. Skandāls pamatīgi iedragājis autoražotāju akciju vērtību, kā arī radījis miljardiem ASV dolāru lielus zaudējumus.
Vēstīts, ka fonda, kurā nauda tiek ieskaitīta, lai nodrošinātu nākotnes paaudžu pensijas un pabalstus, investīcijas regulē Norvēģijas parlamenta pieņemtie tiesiskie akti, kas liedz fondam investēt ieroču bruņojuma ražotnēs, tabakas kompānijās un grupās, kas pārkāpj cilvēktiesības.
Fonds ir investējis gandrīz 9200 uzņēmumos un tas kontrolē apmēram 1,3% no pasaules akciju tirgus kapitalizācijas un 2,4% no Eiropas akciju tirgus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
