Kirgizstānas dalībai Eirāzijas savienībā ir vairāk ekonomisku trūkumu nekā plusu, vērtē eksperts  (3)

Viņš norādīja, ka pēc iestāšanās Eirāzijas ekonomiskajā savienībā Kirgizstāna pakāpeniski zaudē ienākumus no preču reeksportēšanas, kas iepriekš veidojusi relatīvi lielu daļu no valsts iekšzemes kopprodukta. Šī iemesla dēļ valstī pieaug bezdarbs, jo pārējās nozares pagaidām nevar kompensēt radušos iztrūkumu.

"Varētu uzdot jautājumu - tad kādēļ Kirgizstāna iestājās šajā valstu savienībā?" retoriski vaicāja profesors, paskaidrojot, ka atbilde ir komplekss vairāku aspektu kopums.

Starp galvenajiem iemesliem viņš minēja ekonomisko atkarību no Krievijas un iegūto pieeju tās lielajam tirgum. Vienlaikus svarīgi ir arī vēsturiskie un politiskie aspekti. Kā piemēru profesors minēja faktu, ka Kirgizstāna nevar pati nodrošināt drošību uz tās robežām.

"Redzu, ka Latvija kļūst arvien vairāk integrēta Eiropas Savienībā, bet citām bijušajām Padomju Savienības valstīm Centrālāzijā nav tik vienkārši pārvarēt vēsturisko mantojumu. Liela nozīme ir padomju nostaļģijai. Kirgizstānas prezidents pārliecināja cilvēkus, ka nepieciešams iestāties šajā savienībā, argumentējot, ka tā ir mazākā ļaunuma izvēle," pauda profesors.

"Šodien mēs redzam, ka Eirāzijas ekonomiskā savienība ir pirmais solis pretī politiskajai un ideoloģiskajai savienībai," piebilda Sari.

Eirāzijas ekonomiskā savienība ir starptautiska ekonomiskā apvienība bijušās Padomju Savienības teritorijā Eirāzijā, par kuras izveidi Eirāzijas Ekonomiskās Kopienas vietā 2014. gada 29. maijā vienojās Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas prezidenti. Līgums par savienības izveidi stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī. 2015. gada 2. janvārī tai pievienojās arī Armēnija, bet 2015. gada 8. maijā - Kirgizstāna.