EP bažījas par Baltijas valstu atkarību no Krievijas elektroenerģijas sistēmas  (10)

Pievēršoties katram ES reģionam atsevišķi, EP deputāti Baltijas valstīm adresētajos ieteikumos norāda, ka, lai arī plānotie starpsavienojumi ļaus Baltijas valstīm līdz 2015.gada beigām sasniegt 10% mērķrādītāju, tomēr bažas rada tas, ka Baltijas valstu tīkli joprojām ir sinhronizēti ar Krievijas elektroenerģijas sistēmu un ir atkarīgi no tās. Tas traucē "patiesi integrēta un pareizi funkcionējoša Eiropas elektroenerģijas tirgus darbībai", norāda deputāti.

Kā sekmīgu modeli EP deputāti min Austrijas un Vācijas kopīgo elektrības tirgu. Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas elektrības infrastruktūra ir vairāk jāsavieno ar Rietumbalkānu valstīm un Turciju. EP arī norāda, ka ir jāuzlabo Pireneju pussalas elektrotīklu savienojumi ar kontinentālo Eiropu, jo īpaši ar Franciju.

Zviedrijas pārstāvētais EP deputāts un ziņotājs norādīja, ka pats svarīgākais ir labāk savstarpēji savienoti elektrības tīkli ES, jo tas ir labi atjaunojamajiem energoresursiem un tādējādi iespējams sasniegt klimata mērķus, kā arī padarīt Eiropu konkurētspējīgāku, ar lētākām elektrības cenām.

Pietiekami ieguldījumi, lai nodrošinātu, ka vismaz 10% no katrā dalībvalstī saražotās elektrības varētu nosūtīt pāri robežai uz kaimiņvalstīm, stratēģiski radītu "noturīgāku un stabilu tīklu", teikts EP paziņojumā. EP deputāti atzīst, ka pašreizējais ES mērķrādītājs 10% līdz 2020.gadam ir vērtīgs, bet tas ne vienmēr atspoguļo tirgus situāciju, jo 12 dalībvalstis joprojām to nav sasniegušas un tādējādi ir "lielā mērā izolētas no iekšējā elektroenerģijas tirgus".

EP deputāti arī prasa vismaz līdz 2030.gadam noteikt vērienīgus un uz pierādījumiem balstītus starpsavienojumu papildmērķus katram reģionam atsevišķi un prasa arī nodrošināt brīvu piekļuvi starpsavienojumiem.