Jēlnaftas cenas kritums vēl nav sasniedzis "dibenu" un cena 2016. gadā var samazināties līdz pat 20 ASV dolāriem par barelu, prognozē Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
Patlaban Eiropā tirgotās "Brent" markas jēlnaftas cena ir 37,89, bet ASV tirgotā WTI maksā 38,1 dolārus barelā.
Naftas cenu maksimums tika sasniegts 2008. gadā, kad barels maksāja pat 140 dolārus.
Kā vēsta "The Guardian", SVF šo prognozi skaidro ar Irānas plāniem palielināt naftas ieguvi. Globālais tirgus jau šobrīd ir piesātināts, tādēļ ieguves apjoma pieaugums turpinās samazināt cenu. Pašlaik dienā piedāvājums pārsniedz pieprasījumu par aptuveni diviem miljoniem barelu.
Tādējādi cenas varētu atgriezties līdz 2000. gadu sākuma līmenim - starp 20 un 30 dolāriem par barelu.
Pie šāda cenu līmeņa, visticamāk, daudzviet naftas ieguve apstāsies, tādēļ, samazinoties piedāvājumam, atsāksies naftas cenas pieaugums.
Globālajai ekonomikai kopumā jēlnaftas cenas lejupslīde nozīmētu aptuveni 0,3% pieaugumu, jo, neraugoties uz bankrotiem un darba vietu sarukumu enerģētikas nozarē, samazināsies cenas un pieaugs patēriņš.
Kā daudzkārt vēstīts, naftas cenu kritums visnegatīvāk ietekmē, valstis, kur šīs izejvielas ieguve veido lauvas tiesu no valsts tautsaimniecības, piemēram, Krieviju un Venecuēlu, kas piedzīvo ekonomikas krīzi. Arī turīgākas naftas ieguvējas, tostarp Norvēģija un Saūda Arābija, izjūt ekonomikas attīstības bremzēšanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
