Krīzes astoņas nokrāsas jeb Krievijas ekonomikas šausmu gads  (857)

Lai gan enerģētikas nozare veido aptuveni ceturtdaļu no Krievijas ražošanas, patiesībā tā ir līdz pat 70% no Krievijas iekšzemes kopprodukta, tā rakstīts Maskavas Kārnegī centra līdzstrādnieka Andreja Movčana veiktajā pētījumā.

Tas izskaidro, kā 1980. gadu beigās naftas cenu samazināšanās uz pusi izraisīja Padomju Savienības sabrukumu. Pašreizējā situācija Krievijā ir daudz nopietnāka, decembrī laikraksta "Vedomosti" rīkotā konferencē sacīja Krievijas finanšu ministra vietnieks Maksims Oreškins.

Krievija ir izolēta no pasaules ekonomikas, un pagājušajā gadā Maskavai noteiktās sankcijas par valsts rīcību Ukrainā ir vēl vairāk pastiprinājušas naftas cenu samazināšanās radītās sekas. Portāls "Delfi" piedāvā izdevuma "Moscow Times" apkopotos astoņus Krievijas krīzes aspektus.

Ja naftas cena nokritīs līdz 50 ASV dolāriem par barelu, tas Krievijai radīs aptuveni 160 miljardu ASV dolāru zaudējumus ikgadējā eksportā, sacīja Oreškins. Decembra vidū cena nokrita nevis līdz 50, bet gan zem 40 ASV dolāriem par barelu, sekojot pagājušā gada tirgus sabrukumam pārmērīgā piedāvājuma dēļ.

Krievija reaģēja, palielinot naftas ieguves apjomu līdz augstākajam līmenim kopš Padomju Savienības laikiem un pastiprinot gāzes un metālu eksportu, kuru cenas arī ir strauji kritušās. Šī stratēģija deva papildu līdzekļus un saglabāja darbavietas, palīdzot valstij šogad pārdzīvot ekonomikas lejupslīdi 4% apmērā, taču tā iedragāja arī Krievijas naftas nozares nākotnes attīstību.

Lai saglabātu naftas ieguves apjomu, naftas uzņēmumi izmanto viegli iegūstamus resursus un ignorē investīciju līdzekļus, kuriem ir grūtāk piekļūt, sacīja "RusEnergy" konsultants Mihails Krutihins.

Ilgtermiņā Krievijas naftas ieguves apjoms, kas pašreiz konkurē ar Saūda Arābiju, iegūstot 10 miljardus barelu dienā, strauji samazināsies.

Viens no ilgtermiņa lejupslīdes iemesliem naftas ieguves nozarē ir ilgstošās pērn noteiktās Rietumu sankcijas, kas nozarei atņēmušas tehnoloģijas un ekspertīzi, kā arī ievērojami ierobežojušas Rietumu finanšu institūciju aizdevumus Krievijai.

Tas spiedis Krievijas uzņēmumus un bankas ārvalstu parādus atmaksāt, nevis tos refinansēt. Saskaņā ar Centrālas bankas datiem līdz gada beigām ārējie uzņēmumu parādi nokritīs līdz mazāk nekā 500 miljardiem ASV dolāru, salīdzinot ar 660 miljardiem 2014. gada vidū - tas ir līdzvērtīgi 9 % Krievijas 2014. gada IKP nosūtīšanai aiz robežas.

Ilgtermiņā parādu samazināšana uzlabos Krievijas finanšu situāciju, sacīja Maskavā esošā konsultāciju biroja "Macro Advisory" vecākais konsultants Kriss Vīfers. Taču tā ir "niecīga zelta maliņa ļoti tumšam mākonim".

Krievija ir spējusi tikt galā ar zemajām naftas cenām un sankcijām, ļaujot tirgum ievērojami devalvēt rubli, kas kopš 2014. gada vasaras ir zaudējis pusi savas vērtības pret ASV dolāru.

Neiejaukšanās rubļa vērtībā ļāva Centrālai bankai saglabāt savas ārvalstu valūtas rezerves, kas decembra sākumā bija 371 miljards ASV dolāru, nevis tērēt šos līdzekļus valūtas aizsargāšanai.

Turklāt, tā kā nafta un citas preces tiek pārdotas dolāros, enerģētikas uzņēmumi un valdība nopelnīja vairāk rubļu par katru pārdotās naftas dolāra vērtību, izlīdzinot cenu krituma radīto efektu un ļaujot valdībai darboties ar aptuveni 3 % deficītu bez vajadzības aizņemties vai ievērojami samazināt tēriņus.

Vājais rublis mainīja Krievijas tirdzniecības bilanci, jo viss, kas tika iegādāts ārpus valsts, pēkšņi kļuva daudz dārgāks. Saskaņā ar oficiālajiem muitas datiem importu vērtība pirmajos 10 gada mēnešos kritās par 38 % procentiem. Tas valstij bija vēl viens labums, kas šogad radīja tekošā konta pārpalikumu vairāk nekā 60 miljardu ASV dolāru apmērā, lai palīdzētu izlīdzināt kapitāla plūsmas un atmaksas ārvalstu kreditoriem.

Pārējie devalvācijas blakusefekti bija mazāk pozitīvi.

Rubļa sabrukums izraisīja strauju cenu kāpumu. Inflācija 2015. gada laikā saglabājās 15 % līmenī. Pārtikas cenas pieauga vēl straujāk, Maskavai aizliedzot ES, ASV un citu valstu produktus kā atbildi uz tai noteiktajām sankcijām.

Inflācija ievērojami pārsniedza algu pieaugumu, un cilvēku ienākumi sāka samazināties vēl nepieredzētā apmērā. Saskaņā ar Centrālās bankas datiem mājokļu tēriņi samazinājās par aptuveni 9 %, kas ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes veicinātājs.

Saskaņā ar valsts statistikas dienestu "Rosstat" gada pirmajos deviņos mēnešos 2,3 miljoni cilvēku nonāca nabadzībā - tika aizkavēta vidusšķiras izveide valstī, kas ir viens no Vladimira Putina prezidentūras galvenajiem attīstības mērķiem.

Lai savaldītu inflāciju, Centrālā banka saglabāja augstas procentu likmes. Pēc ārkārtas kāpuma līdz 17 % pagājušajā gadā bankas pamatlikme ir nokritusi līdz 11%.

Tas palielināja aizņemšanās izmaksas un samazināja investīcijas. Naftas rezervēm un ārvalstu aizdevumiem iztukšojoties, jau tā zemās investīcijas gada pirmajos 10 mēnešos nokrita līdz aptuveni 5,5 %, vēsta "Rosstat".

Augstās procentu likmes ir pievienojušās jau esošajām Krievijas problēmām - korupcijai, pārmērīgai birokrātijai un alkatīgiem ierēdņiem - no kurām neviena nav efektīvi atrisināta. Intervijā oktobrī ekonomiskās attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs sacīja, ka investīciju nav, jo nav uzticības Krievijas institūcijām vai valsts nākotnei.

"Šajā situācijā jums ir jābūt drosmīgam, pat pārāk drosmīgam cilvēkam, lai šeit atvērtu uzņēmumu."

Vājajam rublim bija jāpalielina vietējā ražošana, lai aizvietotu daudz dārgākās ārzemju preces.

Viena no nozarēm, kas paplašinājās, bija lauksaimniecība, kurai importa aizliegumi un nepieciešamība pēc pašpietiekamības valsts drošības nolūkos deva papildu stimulu palielināt ražošanu.

Citām nozarēm piedzīvojot lejupslīdi, "lauksaimniecībā vērojama pozitīva dinamika ar vismaz 3 % izaugsmi," decembrī preses konferencē sacīja Vladimirs Putins.

Taču izmaiņu straujums un konkurences trūkums ir licis samazināties kvalitātei. Liela daļa pārdošanā esošo vietējo produktu neatbilst standartiem, un piena nozare ir pārpildīta ar lētām palmu eļļas piedevām. Pievienojot aizliegto preču sarakstam arī Ukrainas un Turcijas preces, Krievijai nākamgad draud augļu un dārzeņu trūkums, decembra ziņojumā brīdināja Centrālā banka.

Neskatoties uz krīzi, bezdarba līmenis ir zems - aptuveni 5,5%. Uzņēmumi un valsts iestādes ir saglabājušas darbavietas, samazinot algas un darba stundas. Migranti, kurus ir vieglāk atlaist un kuru algas ievērojami kritās, rublim kļūstot vājākam, lielā skaitā ir devušies prom, kas samazinājis darbaspēka piedāvājumu.

Pēc Federālā migrācijas dienesta datiem laikā no janvāra līdz decembra sākumam Tadžikistānas pilsoņu skaits Krievijā samazinājās par 10% jeb 100 000 cilvēku un uzbeku skaits kritās par 15 % jeb 330 000 cilvēku.

Šie faktori atviegloja triecienu darba tirgum. "Citā valstī šādā situācijā bezdarba līmenis būtu divciparu skaitlis," sacīja Vīfers.

Atbalsts Putinam joprojām ir augsts. Valsts televīzija, kur lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju iegūst ziņas, ir pārliecinājusi sabiedrību, ka par ekonomikas lejupslīdi ir atbildīgi ārējie faktori jeb pret Krieviju vērstas sazvērestības.

Taču cilvēki krīzes ietekmi jūt arvien vairāk. Valsts aptauju rīkotājs "VTsIOM" decembrī atklāja, ka gada beigās iedzīvotāju vērtējums par savu finansiālo stāvokli bija strauji krities. Ceturtdaļa respondentu apgalvoja, ka viņu ģimenes finanšu situācija ir slikta.

Putins 2014. gada beigās sacīja, ka naftas cena zem 80 ASV dolāriem par barelu "iznīcinās pasaules ekonomiku".

Gan pasaules, gan Krievijas ekonomikas ir izrādījušās izturīgākas. Taču, ja naftas cenas saglabāsies zemā līmenī, krīze turpināsies arī nākamgad un investīciju kritums kavēs Krievijas ilgtermiņa izaugsmi.

Krievija nonāks ilgākajā dzīves līmeņa un ienākumu krituma posmā kopš ekonomiskās krīzes, kas sagrāva Padomju Savienību. Pirms prezidenta vēlēšanām 2018. gadā nabadzība, kas Putina pirmajos 13 valdīšanas laikos samazinājās vairāk nekā uz pusi, atgriezīsies iepriekšējā apmērā.