Savukārt Krievija, kas šajā līgumā saskata apdraudējumu savai ekonomikai, pieņēmusi lēmumu atcelt brīvās tirdzniecības režīmu ar Ukrainu, kas nozīmēs muitas tarifu pieaugumu ukraiņu precēm, kā arī noteikusi embargo Ukrainā ražotās pārtikas importam. Tādējādi Kijevai nāksies būtiski pārveidot savu ekonomikas modeli.
Brīvās tirdzniecības līgums ir daļa no plašākā ES un Ukrainas Asociācijas līguma, kas tika parakstīts 2014.gada vidū un iezīmēja tālāku Maskavas un Kijevas attiecību saasināšanos, bet šīs līguma daļas īstenošana tika atlikta, lai mazinātu Krievijas bažas. Gada laikā tika sarīkotas vairāk nekā 20 trīspusējās tikšanās, bet pusēm tā arī neizdevās atrast kopīgu valodu.
ES ir lielākā Ukrainas tirdzniecības partnere, kuras īpatsvars tās kopējā tirdzniecības bilancē pārsniedz trešo daļu. Saskaņā ar līgumu Brisele palīdzēs Kijevai pieskaņoties ES standartiem tādās jomās kā konkurence, publiskie iepirkumi un intelektuālā īpašuma tiesības.
Kā Vecgada dienā izteicās ES tirdzniecības lietu komisāre Sesīlija Malmstrēma, brīvās tirdzniecības līgums Ukrainai paver "unikālas iespējas stabilizēt, diversificēt un attīstīt savu ekonomiku". Vienlaikus viņa atzina, ka pārmaiņas "nenotiks vienā naktī, tām nepieciešams darbs un investīcijas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
