Lai panāktu sankciju atcelšanu un piesaistītu jaunas investīcijas, Krievija varētu samazināt savas aktivitātes Ukrainā un Sīrijā un meklēt ceļus, kā normalizēt attiecības ar rietumvalstīm, tā jaunākajā Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) rakstu krājumā, kuru paredzēts prezentēt 25. februārī, vērtē Maskavā dzīvojošais pētnieciskās žurnālistikas mediju portāla "The Insider" galvenais redaktors Romāns Dobrohotovs.
"Eiropas atkarības no Krievijas gāzes mazināšanās un vispārējais energocenu kritums, kas atņem Kremlim tā ietekmes sviras, kā arī akūta nepieciešamība pēc ārējām investīcijām liek Krievijai apsvērt samierināšanās variantus. Esošajā situācijā Kremlis varētu demonstrēt gatavību piekāpties gan Sīrijas jautājumā, gan jautājumā par okupētajām Luhanskas un Doņeckas apgabalu teritorijām, bet ne Krimu," publikācijā raksta Dobrohotovs.
Kremlis neatlaidīgi cenšas radīt Krievijas kā aplenkta cietokšņa tēlu, kas izpaužas valsts ideoloģijas propagandētāju viedokļos, kuri palīdzējuši stiprināt centrālo varu un saliedēt atbalstītājus valsts iekšienē, raksta autors. Viņš piebilst, ka tikai tagad Krievijas varas pārstāvji sākuši apjēgt, ka valsts nevar ilgi eksistēt aplenkuma stāvoklī, jo, neraugoties uz visiem paziņojumiem par importa aizvietošanu, tā nespēj pati sevi pabarot.
25. februārī Dobrohotovs Rīgā kopā ar citiem autoriem piedalīsies APPC jaunā rakstu krājuma "Cietoksnis Krievija: politiskā, ekonomiskā un drošības situācija Krievijā pēc Krimas aneksijas un tās ietekme uz Baltijas valstīm" prezentācijā.
Ziņots, ka Krievijas valsts prezidenta vadītais režīms apsūdzēts kara darbības uzsākšanā pret Ukrainu, situācijas destabilizēšanu Sīrijā, kā arī ASV Finanšu ministrija norādījusi uz bažām, ka Putins personīgi iesaistīts plaša mēroga korupcijā.
Tikmēr Krievijas prezidents aizstāvējis Krievijas pozīciju Ukrainā un Krimas aneksiju un Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju raksturojis kā absurdas.
Tāpat Putins paziņojis, ka Eiropas un ASV pozīcija Ukrainas jautājumā nav saistīta ar šīs valsts interešu aizsardzību, bet gan centieniem traucēt PSRS atjaunošanu, kas nemaz neesot Krievijas mērķis.