Tiesvedība par 338 eiro: 'airBaltic' var nākties segt Lietuvas izmeklētāju izdevumus  (37)

"airBaltic" var nākties segt Lietuvas Speciālās izmeklēšanas dienesta (SID) papildu izdevumus, kas tam radušies lidsabiedrības reisa kavēšanās dēļ, nospriedusi Eiropas Savienības Tiesa savā prejudiciālajā nolēmumā, ko tai bija prasījusi Lietuvas augstākā tiesa. Lēmums lielākā vai mazākā mērā var ietekmēt šo pasažieru pārvadājumu sektoru, atzīst laikraksta "Dienas Bizness" aptaujātie nozaru eksperti.

SID ar ceļojumu aģentūras starpniecību bija nopircis aviobiļetes diviem saviem darbiniekiem maršrutā Viļņa‒Rīga‒Maskava‒Baku 2011. gada janvārī. "airBaltic" reiss Maskavā ieradās ar aizkavēšanos, līdz ar to SID darbinieki nevarēja veikt trešo lidojumu – uz Baku. Tādēļ "airBaltic" viņiem atrada vietas citā reisā, kas gan ieradās Baku dienu vēlāk, nekā sākotnēji paredzēts. Rezultātā SID nācās pagarināt darbinieku komandējumu, bija jāizmaksā papildu dienasnauda un papildu iemaksas valsts sociālajai apdrošināšanai 338 eiro apmērā, skaidro laikraksts.

SID prasīja "airBaltic" atlīdzināt šos zaudējumus, bet lidsabiedrība atteicās šo lūgumu apmierināt, tādēļ dienests cēla prasību par 338 eiro zaudējumu atlīdzināšanu Viļņas pilsētas 1. apgabaltiesā. 2012. gada novembrī tiesa šo prasību apmierināja.

"airBaltic" gan aizvien nebija noskaņota maksāt un iesniedza apelācijas sūdzību Viļņas apgabaltiesā, kura 2013. gada novembrī noraidīja apelācijas sūdzību un paturēja spēkā iepriekš minēto nolēmumu, atgādina "Dienas Bizness". Taču "airBaltic" piekāpties negrasījās un iesniedza kasācijas sūdzību Lietuvas Augstākajā tiesā, apgalvojot, ka SID kā juridiskai personai nav tiesību atsaukties uz gaisa pārvadātāja atbildību, kas ir paredzēta Monreālas konvencijā. To varot darīt vienīgi paši pasažieri. Šajā situācijā Lietuvas Augstākā tiesa nolēma nelauzīt galvu – tā apturēja tiesvedību un to, kurai no pusēm taisnība, palūdza noskaidrot ES Tiesai.

ES Tiesa nospriedusi, kā Monreālas Konvencija jāinterpretē, un tās lēmums, kā raksta "Dienas Bizness", nav labvēlīgs "airBaltic": "Gaisa pārvadātājs, kas ir noslēdzis starptautisku pasažieru gaisa pārvadājuma līgumu ar pasažieru statusā pārvadāto personu darba devēju, ir atbildīgs pret šo darba devēju par zaudējumiem, kuri radušies lidojumu aizkavēšanās dēļ, kurus ir izmantojuši šī darba devēja darbinieki atbilstoši šim līgumam, un šie zaudējumi izpaužas kā šim darba devējam radušās papildu izmaksas."

Tagad tiesvedība atsāksies un Lietuvas Augstākajai tiesai būs jālemj, vai un cik īsti "airBaltic" ir parādā Speciālās izmeklēšanas dienestam.

"Līdz šim par šādiem gadījumiem nebiju dzirdējis," intervijā laikrakstam atzīst aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Proti, visu laiku bijusi runa par pasažieri kā fizisku personu un viņam radītajiem zaudējumiem, bet nu definīcija tiekot paplašināta. Viņaprāt, tas paver plašas iespējas trešajām pusēm vērsties pret aviokompānijām. Ja tiešām šāds lēmums arī tiks piemērots, tas nozīmēs, ka lidsabiedrībām būs jāveido plašākas rezerves šādiem tiesvedības gadījumiem.