Eiropas Savienībai (ES) šogad būs jālemj par sankciju pagarināšanu vai nepagarināšanu pret Krieviju, un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka pozīcija netiek mainīta.
Intervijā Kučinskis pauda, ka Eiropā ir jāturpina tā saucamā divu ceļu politika, taču pagaidām vēl ir atklāts jautājums, vai ES dalībvalstis par to spēs vienbalsīgi vienoties.
"Ja reiz esam vienojušies par to, ka Ukrainas krīzei nav progresa un vienošanās nav izpildīta, nav īsti pamata atcelt sankcijas," teica Kučinskis. Viņš gan nenoliedz, ka tas ietekmē gan Latvijas ekonomiku, gan arī visu kopējo ES ekonomiku, tomēr ar šādiem jautājumiem nevarot svārstīties.
Premjera ieskatā nav tiesību mainīt viedokli jautājumā par sankcijām, jo tas vienlaikus neizslēdz pragmatiskas attiecības ar šo valsti. Tomēr šādi ierobežojumi savā ziņā ir principa jautājums, un, ja par šiem principiem pēc pusgada tiek aizmirsts, tad nevarot būt runa par cieņu pret pašiem. "Tā jau mēs varam "norīt" Ukrainu, varam "norīt" Krimu, un beigās kāds "norīs" arī mūs," noteica politiķis.
Krievijas pretsankcijas un ekonomiskā stāvokļa vispārējā pasliktināšanās negatīvi ietekmējusi noteiktas Latvijas tautsaimniecības nozares. Aprēķini liecina, ka šīs pretsankcijas Latvijas ekonomikai radījušas zaudējumus 0,25% apmērā no IKP, teikts iepriekš publicētajā Ārlietu ministrijas dokumentā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos.
Neskatoties uz to, ievērojamāku kaitējumu Latvijas ekonomikai radījusi tieši Krievijas ekonomiskā lejupslīde - kopumā 0,6% no IKP -, turklāt kopējais eksports uz Krieviju krities par vairāk nekā 20%, Latvijas kopējais eksports turpinājis pieaugt, tostarp uz ES valstīm, savukārt 20% pieaugums novērots uz trešajām valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
