Krievijas centrālā banka uzglabā 379 miljardus ASV dolāru ārvalstu valūtā uz zelta rezervēs, kas, salīdzinot ar citām jaunattīstības tirgus ekonomikām, ir viens no augstākajiem rādītājiem, raksta "Bloomberg".
Atšķirībā no Ķīnas vai Saūda Arābijas, kas, izmantojot rezervju fondus, nolēmušas stabilizēt nacionālās valūtas, Krievija šādam rīcības plānam atmetusi ar roku un ievērojamus līdzekļus rubļa glābšanai vairs netērē.
Rūgto mācību, kā atgādina "Bloomberg", Krievija guva 2014. gada nogalē, kad, glābjot rubli, tika iztērēti aptuveni 69 miljardi ASV dolāru.
Jau ziņots, ka minētie ieguldījumi vēlamo rezultātu nedeva, - ja 2013. gadā par vienu ASV dolāru tika maksāts aptuveni 31 rublis, tad 2016. gada martā šī summa ir dubultojusies, aptuveni 73 rubļi par vienu ASV dolāru.
"Vairs nekādi finanšu ieguldījumi nespēs stabilizēt rubli," tikai dažas nedēļas pēc kārtējā rubļa vērtības antirekorda sacījis centrālās bankas vadītāja vietnieks Dmitrijs Tuļins.
"Ir ļoti viegli ātri iztērēt visu savu arsenālu, bet tas dotu tikai īslaicīgu uzvaru, tā būtu Pirra uzvara," atsaucoties uz ikonisko Senās Grieķijas karavadoņa Pirra zaudējumu karā, sacīja Tuļins.
"Bloomberg" arī skaidro, ka Putins jau kopš nākšanas pie varas 2000. gadā balstījis valsts ekonomikas drošību tieši uz ārvalstu valūtas nodrošinājumu. Pirms 16 gadiem ārzemju valūtu un zelta rezerves Krievija uzturēja 13 miljardu ASV dolāru apmērā. Šo 16 gadu laikā tā atbrīvojusies no ārējā parāda sloga, bet rezerves palielinājusi teju 30 reizes.
"Putins rezervju ietekmi saprata 2008. gada laikā, kad, pateicoties uzkrājumiem, krīzi spēja pārvarēt bez ievērojamiem zaudējumiem," skaidro bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins, viņš arī piebilst, ka tērēt rezerves vairs nebūtu tikai stratēģiski grūts lēmums, bet, atceroties to nozīmību iepriekšējās krīzes laikā, nu jau arī psiholoģiski grūti.
"Bloomberg" arī atgādina Putina neseno paziņojumu vienā no uzņēmējdarbības forumiem. "Centrālā banka zelta uz valūtas rezerves ir izveidojusi citiem mērķiem, nevis, lai finansētu pašreizējās ekonomikas problēmas," sacījis Krievijas prezidents, tādējādi apstiprinot, ka rubļa glābšana, ieguldot jaunus finanšu līdzekļus, tuvākajā laikā nav sagaidāma.
Ziņots, ka Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Tāpat Krievijas ekonomiku ietekmējušas zemās naftas cenas, kas kopš pērnā gada vasaras kritušās vairāk kā divas reizes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
