Foto: Reuters/Scanpix

Pēc balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) Lielbritānijai nu ir jāizlemj, kāds būs tās turpmākais ekonomisko attiecību modelis ar šo valstu bloku. Publiskajās diskusijās visbiežāk tiek minētas trīs Eiropas valstis, kuru piemēram varētu sekot Anglija, bet netiek izslēgti arī tā sauktie Kanādas un Singapūras modeļi.

Žurnāls "Bloomberg Businessweek" gan uzsver, ka ES nav tikai ekonomiska savienība, bet arī aizsargmūris pret nacionālismu, militārismu un naidu, kas izraisīja divus pasaules karus. Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks Vācijas laikrakstam "Bild" sacījis: "Kā vēsturniekam man ir bail, ka "Brexit" patiesībā varētu būt ne tikai ES, bet arī Rietumu politiskās civilizācijas bojāejas sākums."

Medijs citē arī bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu: "Es jutos kā drauga bērēs. Šī vairs nav tā Eiropas Savienība, kurai mēs pievienojāmies."

Lai gan politiskās sekas un turpmākās Lielbritānijas attiecības ar pārējo Eiropu pagaidām vēl nav prognozējamas, tomēr attiecībā uz ekonomisko sadarbību izvēles iespējas ir skaidrākas, jo Eiropā un pasaulē jau eksistē vairāki modeļi. Tiesa gan, ir teju skaidrs, ka "Brexit" aizstāvju solīto maksājumu pārtraukšanu ES budžetā un strauju imigrācijas samazināšanu īstenot Lielbritānijai neizdosies, ja vien tā nevēlas ierobežot tirdzniecību ar ES.

Norvēģijas modelis

Foto: EPA/LETA
Norvēģija ir Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībniece. Tas nozīmē, ka valstij ir pieeja vienotajam tirgum, tā veic finansiālas iemaksas un izpilda lielāko daļu no ES likumiem un prasībām. Tomēr Norvēģijai ir pienākums ļaut ES pilsoņiem brīvi dzīvot un strādāt šajā valstī.

EEZ dalībnieces līdz ar Norvēģiju ir visas ES valstis, kā arī Lihtenšteina un Islande.

Valstij jāatbilst teju visām ES prasībām un jāizpilda visi likumi, izņemot tos, kas attiecas uz lauksaimniecību, zivsaimniecību, tieslietu sistēmu un iekšlietām. Tajā pašā laikā Norvēģijai nav nekādas ietekmes uz vienotā tirgus regulējumu un lēmumu pieņemšanu.

Lai gan Norvēģijas piemērs visbiežāk tiek minēts kā iespējamā Lielbritānijas izvēle, tomēr tas ir pretrunā ar "Brexit" aizstāvju solīto imigrācijas samazināšanu, kā arī izmaksu apcirpšanu, pārtraucot iemaksas ES budžetā.

Vācijas parlamenta deputāts un kancleres Angelas Merkeles politiskais līdzgaitnieks Mihaels Fuhss BBC atzinis, ka Apvienotā Karaliste var saglabāt pieeju vienotajam tirgum, tomēr tam būs sava cena. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Norvēģijas maksājums ES ir tieši tāds pats kā tas, ko šobrīd maksā Lielbritānija, kas savukārt nozīmē, ka nekāda ietaupījuma valstij nebūs, viņš apgalvo.

Šveices modelis

Foto: Reuters/Scanpix
Šveice ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībniece, kas paredz brīvu pieeju daudziem vienotā tirgus sektoriem, tomēr ne tik lielā mērā kā EEZ.

Valstij nav pilna pieeja brīvā tirgus banku un pakalpojumu sektoram – šīs nozares kopumā veido 80% no Apvienotās Karalistes ekonomikas, raksta BBC.

Šveices līgumi ar ES pieprasa brīvu bloka valstu pilsoņu kustību šajā valstī, tāpat Šveice iegulda ievērojamas summa ES projektos. Šobrīd ES tiesu lēmumi Šveicei nav saistoši, kas savukārt neapmierina ES, uzsver "Financial Times".

Pēc tam, kad Šveices iedzīvotāji referendumā nobalsoja par ierobežojumiem ES pilsoņiem darbam šajā valstī, Brisele reaģēja, iesaldējot vienošanās un apturot dalību dažādos projektos, lai arī pagaidām nekādi ierobežojumi no Šveices puses nav ieviesti.

Turcijas modelis

Foto: DELFI
Turcija nav nedz EBTA, nedz EEZ dalībniece, tomēr gluži tāpat kā Andora un Sanmarīno tā ietilpst ES Muitas savienībā. Tas nozīmē, ka uz šo valstu importētajām vai eksportētajām precēm neattiecas nodokļi, nodevas vai kvotas.

Muitas savienības priekšrocības gan neattiecas uz lauksaimniecības produkciju un pakalpojumiem.

Tomēr šādā modelī Lielbritānija negūtu labumu no ES līgumiem ar tādām valstīm kā, piemēram, Dienvidkoreja, taču tai nāktos dot Dienvidkorejai pieeju savam tirgum.

Kanādas modelis

Foto: Reuters/Scanpix
Starp Kanādu un ES jau septiņus gadus top ambiciozs tirdzniecības līgums. Vienošanās Kanādai paredzētu pieeju vienotajam tirgum, atceļot lielāko daļu nodevu, bet bez prasībām, kādas ir jāizpilda Norvēģijai un Šveicei.

Tiesa gan, importētājiem no Kanādas nāksies pierādīt, ka viņu preces ir pilnībā ražotas Kanādā, kas palielinās izmaksas.

Šī līguma piemērošana Lielbritānijai neļautu tās finanšu sektoram brīvi piekļūt ES tirgum, kas būtu sitiens Londonā bāzētajām bankām.

Tā kā Apvienotās Karalistes saites ar ES ir ciešākas nekā Kanādai, visticamāk, tās līgumam ar bloku būtu jābūt vēl plašākam, taču tādā gadījumā ES pieprasītu lielāku kontroli caur tiesu sistēmu vai uzraugošajām iestādēm, kas savukārt nozīmētu maksājumus no Lielbritānijas ES budžetā.

Singapūras un PTO modelis

Foto: AFP/Scanpix
Singapūras un Honkongas pieeja nozīmē, ka Lielbritānija ieviestu vienpusēju brīvās tirdzniecības politiku, atceļot visus tarifus un ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) regulējumu.

BBC gan norāda, ka šādai pieejai būtu ievērojama negatīva ietekme uz Lielbritānijas lauksaimniecības un ražošanas sektoru, jo importētie produkti būtu lētāki nekā lokāli saražotie.

Apvienotajai Karalistei atliek arī iespēja paļauties tikai uz PTO noteikumiem. Tas nozīmētu, ka valsts izvairītos no maksājumiem ES, tomēr Lielbritānijā ražotās preces tiktu apliktas ar nodokļiem, pakalpojumu sektoram būtu ierobežota pieeja ES tirgum.

Ja līdz valsts aiziešanai no ES netiks panākta cita vienošanās, tad par ES un Lielbritānijas ekonomiskās sadarbības pamatu kļūs PTO regulējums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!