Pret Krievijai noteiktajām sankcijām visvairāk vēršas tās valstis, kuras cietušas vismazākos eksporta zaudējumus, secināts Ženēvas Starptautiskās un attīstības jomas institūta ziņojumā.
Ziņojuma secinājumos pētnieki norādījuši, ka starptautiskās sankcijas spējušas ļoti labi dot signālu Krievijai un visai pārējai pasaulei, ka dažādu tiesību un teritoriālās integritātes pārkāpumi saskaries ar atbilstošu atbildi. Lai arī starptautiskie sabiedrotie spējuši savu vēstījumu uzturēt, sankciju spēks tomēr nedaudz mazinājies. Tam par iemeslu ir vājā politiku koordinācija, tostarp atsevišķu Eiropas Savienības (ES) pārstāvju vizītes uz Krievijas galvaspilsētu Maskavu.
Tāpat tiek skaidrots, ka Grieķija un Itālija, kuras ir starp tām valstīm, kuras vismazāk cietušas Krievijai noteikto sankciju un eksporta krituma dēļ, vienlaikus ir starp tām valstīm, kuras visvairāk dzirdamas, aicinot atcelt sankcijas. Tikmēr Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kuras cietušas visvairāk, ir arī starp tām valstīm, kuras stingri iestājas par sankciju uzturēšanu. Starp tām minētas Igaunija, Lietuva, Polija, kā arī Latvija.
Pētnieki arī spriež, ka stingrāka rīcība finanšu jomā pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina pietuvinātajām personām, tā dēvēto Kremļa eliti, kā arī stingrāka naudas atmazgāšanas apkarošana varētu būt viens no veidiem, kā nostiprināt sankcijas. Tikmēr Krievijas izslēgšana no starptautiskās banku norēķinu sistēmas SWIFT nebūtu pareizākā rīcība, savukārt darbības pret Krievijas enerģētikas un aizsardzības sektoriem tomēr varētu nenest iecerētos rezultātus.
Tāpat ziņojumā pētnieki brīdina, ka nepamatota sankciju atcelšana ilgtermiņā varētu mazināt ES un tās sabiedroto spēku. Līdz ar to, lai uzlabotu situāciju, nepieciešama visu partneru saskaņota rīcība, uzskata pētnieki.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
