Jau ziņots, ka tika atcelts ceturtdien Briselē paredzētais ES un Kanādas samits jo Beļģijas politiskie līderi nebija panākuši izeju no strupceļa, kas neļāva parakstīt līgumu.
Lai CETA, kura izstrādāšanai pagājuši septiņi gadi, tiktu parakstīts, šīs līgums jāatbalsta visām 28 ES dalībvalstīm. Līdz šim to nav izdarījusi vienīgi Beļģija.
Beļģijas federālā valdība nebija spējusi pārliecināt franciski runājošo Valonijas reģionu par labu CETA atbalstam. Beļģijas konstitūcija paredz, ka šis līgums jāatbalsta visiem šīs valsts reģioniem un lingvistiskajām kopienām.
Valonijā pastāv bažas, ka CETA rezultātā tiks vājināti darba un vides standarti, turklāt tiks apdraudēta arī reģiona lauksaimniecības industrija. Zināma loma CETA sāgā bijusi arī sāncensībai starp Valonijas sociālistu līderiem un federālo centriski labējo koalīciju.
Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014.gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līgums apvienotu 500 miljonus cilvēku apdzīvoto ES ar pasaulē desmito lielāko ekonomiku.
Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām, kā arī apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.
Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
