25 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma "laimes sajūtas plaisa" starp postpadomju un Rietumeiropas valstu iedzīvotājiem ar līdzīgiem ienākumiem ir zudusi, secināts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ziņojumā.
Lai gan postpadomju valstīs vērojams ienākumu pieaugums un nabadzības mazināšanās, tomēr palielinājusies darba samaksas nevienlīdzība un iesakņojies uzskats, ka vairums cilvēku nav bijuši ieguvēji no tirgus reformām, kas Austrumeiropas valstīs īstenotas pēc Padomju Savienības sabrukuma, secina ERAB.
Kopš 1990. gada Postpadomju valstīs vien 44% iedzīvotāju ienākumi auga straujāk nekā "lielā septītnieka" jeb G7 valstīs. Savukārt 23% iedzīvotāju šobrīd ir sliktākā ekonomiskā situācijā nekā 1989. gadā.
Banka brīdina, ka šie faktori ir radījuši labvēlīgu augsni demokrātiju graujošām kustībām un populismam.
"Ja tiek īstenota sāpīga reforma, no kuras cieš vairums iedzīvotāju, pie varas demokrātiskā ceļā var nākt populists, kurš pēc tam pārskata politiskās un demokrātiskās struktūras," skaidro ERAB vadošais ekonomists Sergejs Gurijevs. "Kad parādās reformu nestie augļi, šo personu no amata nav iespējams atbrīvot, jo valdība ir pārņēmusi politiskās sistēmas kontroli."
Savukārt valstīs, kur reformu ekonomiskais devums tiek sadalīts vienmērīgi starp visiem iedzīvotājiem, ir lielākas cerības saglabāt demokrātiskās institūcijas un atbalstu tirgiem.
Tiesa gan, "laimes sajūtas plaisas" aizvēršanos veicinājis arī tas, ka, piemēram, Vācijas un Itālijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir mazinājusies.
ERAB pētījums veikts 34 valstīs, aptaujājot 51 000 mājsaimniecību.
Pētījuma pilnu versiju iespējams lasīt šeit. Savukārt detalizēts izklāsts par situāciju Latvijā atrodams šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
