Zviedrijas parlaments ceturtdien noraidījis ieceri par sodanaudu piemērošanu akciju biržā kotētajiem uzņēmumiem, kuru valdē vismaz 40% vietu nav atvēlētas sievietēm.
Zviedrijas kreisi centriskā valdība septembrī paziņoja, ka izstrādā likumprojektu par kvotām un sodanaudām, bet centriski labējā opozīcija un galēji labējā partija "Zviedrijas demokrāti", kas kopā veido vairākumu parlamentā, ceturtdien parlamenta likumu izvērtēšanas komitejai paziņoja, ka šo ieceri neatbalstīs.
"Pašreizējais dzimumu sadalījums valdēs biržā kotētajos uzņēmumos nav apmierinošs. Tomēr komiteja uzskata, ka vienlīdzīgāks dzimumu sadalījums būtu jāsekmē citiem līdzekļiem, nevis ar likumdošanu," paziņoja parlaments.
Zviedrijas ekonomikas ministrs Mīkaels Dambergs no Sociāldemokrātu partijas pauda nožēlu par parlamenta lēmumu, norādot, ka Zviedrija ļoti lēni tuvojas dzimumu līdztiesībai valdēs.
Zviedrijā sievietes ieņem 32% no amatiem biržā kotēto uzņēmumu valdēs, bet aizpilda 47,5% no visām darbavietām.
Lai gan Zviedrijas dati ir labāki par vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju, kas sasniedz tikai 23%, tie tālu atpaliek, no Eiropas Komisijas (EK) izvirzītā mērķa līdz 2020.gadam lielākajos Eiropas uzņēmumos panākt 40%.
Lai risinātu dzimumu līdztiesības jautājumu valdēs, Zviedrijas valdība bija cerējusi līdz 2019. gadam ieviest no 250 000 līdz pieciem miljoniem kronu (26 000 līdz 526 000 eiro) lielu ikgadēju sodanaudu.
Zviedrijas valstij piederošajos uzņēmumos 40% atzīme jau ir pārsniegta un sievietes ieņem pusi no vietām valdēs un četrus desmitdaļas no valžu priekšsēdētāju amatiem, liecina oficiālā statistika.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
