Ziņots, ka Trampa paziņojums lielā mērā bija tikai formalitāte, jo līgumu vēl nebija ratificējis Senāts, un eksperti norāda, ka ratifikācija vienalga būtu mazticama, ņemot vērā pieaugošās vēlētāju bažas, ka tas var novest pie darbavietu zaudēšanas. Pabriks, kurš EP strādā Starptautiskās tirdzniecības komitejā (INTA), pauž, ka šādas bailes drīzāk dēvējamas par populismu, jo darbvietas amerikāņiem pārsvarā atņem tehnoloģiju attīstība, nevis tirdzniecības līgumi.
"Sarunas par šo līgumu jau bija noslēgušās, tāpat kā [ES un Kanādas tirdzniecības līguma] CETA gadījumā bija atlicis to tikai ratificēt. Tas nozīmētu, ka tīri ģeopolitiski Klusā okeāna divas daļas tiktu apvienotas vienotā tirgus telpā, kurā būtu iesaistītas lielākā daļa reģiona augošo ekonomiku. Gandrīz visas attīstītās ekonomikas, izņemot Ķīnu. No tāda viedokļa Ķīnai šīs līgums ne pārāk patika, jo viņi vienkārši tur nebija piesaistīti," skaidro Pabriks.
Pabriks sarunā norāda, ka TPP līguma izjukšana pagaidām neliecina, ka tāds pats liktenis sagaida ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības līgumu (TTIP). "Šobrīd attiecībā uz TTIP gan ASV, gan Eiropas Savienība nogaida," viņš sacīja.
"Japānas parlaments un valdība ievēroja, ka ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā sāk rasties šaubas, vai vajadzētu TPP noslēgt, un šeit ne tikai Tramps, bet arī Klintone izteicās, ka nav tik ļoti pārliecināta par TPP, lai arī iepriekš bija skaidri izteikusi atbalstu. Japāna, to redzot, līgumu ratificēja sev netipiski ātri. Kopumā jāsaka, ka tas ir arodbiedrību, vienkāršo un neapmierināto vēlētāju spiediens – līdzīgi kā par CETA un TTIP daudzi detaļās neiedziļinās, bet vienkārši uzskata, ka tirdzniecība atņem darba vietas. Šeit ir svarīgi strādāt ar statistiku, kā atgādina politologs Ijans Bremers, 86% darba vietu ASV ir zaudētas ne jau tirdzniecības dēļ, bet jauno tehnoloģiju un robotikas dēļ," viņš atgādina.
Trampa pirmdien īstenotais solījums TPP apturēt ir stratēģiska kļūda, uzskata Pabriks.
"Tas dod signālus visai starptautiskajai tirdzniecības videi, ka ASV ieņem protekcionisma pozīciju. Pirmkārt, tas nozīmē, ka valsts uzskata, ka nevajadzētu atbalstīt brīvo tirdzniecību. Otrkārt, tas aplej ar aukstu ūdens šalti visas tās valstis, kas šajā līgumā iesaistījās, sākot ar Japānu un beidzot ar Vjetnamu vai Singapūru," skaidro Pabriks, piebilstot, ka minētās valstis uzskatīja ASV par stabilu partneri ne tikai ekonomikas jautājumā, bet arī drošības jomā.
"Ķīna par visām varītēm cenšas nostabilizēties Dzeltenajā jūrā. Tur tiek apšaubītas teritoriālās tiesības dažādām valstīm. Tagad TPP valstis ar šo parakstu, kas paredz ASV izstāšanos, ir atstātas vienatnē un savā vaļā. Tām principā var nākties griezties pie Ķīnas, lai sagādātu jaunu līgumu. Es domāju, ka šis paraksts ir ļoti liela Trampa dāvana Ķīnai," norāda Pabriks.
"No vienas puses Eiropai tā ir izdevība, tā ir iespēja pašai dibināt ciešākas saites ar Āzijas valstīm, bet no otras puses – noraidītais TPP citu kontinentu acīs grauj Rietumu prestižu, un jāatceras, ka arī mēs pārstāvam Rietumus," rezumē deputāts, piebilstot, ka šis lēmums Latvijai, visticamāk, ir slikta zīme, jo tas neliecina par spēcīgām ASV, bet Latvijas drošība lielā mērā ir saistīta ar globāli spēcīgām Savienotajām Valstīm.
TPP bez ASV ietilpa vēl 11 valstis - Austrālija, Vjetnama, Kanāda, Čīle, Japāna, Malaizija, Meksika, Jaunzēlande, Peru, Singapūra un Bruneja.
Minētās valstis veido aptuveni 40% pasaules ekonomikas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
