EK: Padziļinātai integrācijai eirozonai var būt nepieciešama kopīga Finanšu ministrija un budžets  (8)

EK paziņojumā izklāstīti ierosinājumi, kas varētu tikt pieņemti, lai padziļinātu eirozonas integrāciju līdz 2025. gadam.

Scenāriji par finanšu ministru, kas pārvalda kopīgos eirozonas ienākumus, izdevumus un aizdevumus, Briselē tiek izstrādāti jau vairākus mēnešus, taču tagad tiek kļuvuši krietni vien reālāki, kad par Francijas prezidentu šomēnes kļuva bijušais investīciju baņķieris Emanuels Makrons.

Vācijā pie varas esošie kristīgie demokrāti gan neatbalsta šādu ierosinājumu, uzskatot, ka tas nozīmēs maksāt par nabadzīgākajām kaimiņvalstīm un bezatbildīgiem politiskajiem lēmumiem, un nav labvēlīgi noskaņoti pret to, ka eirozonas valstu parādsaistības kļūtu kopīgas.

EK gan izvairās izteikt konkrētas norādes attiecībā uz eirozonas attīstību, atstājot Eiropas Savienības (ES) valstu pārziņā lemt par tām tīkamākajiem ierosinājumiem. Taču komisija gan norāda, ka vēlākos integrācijas posmos bloks varētu izveidot eirozonas Finanšu ministriju.

Par šādas jaunas institūcijas vadītāju varētu kļūt eirogrupas prezidents, bet paša prezidenta darbs tiktu integrēts EK, teikts ziņojumā. Finanšu ministrija varētu pārvaldīt makroekonomikas stabilizēšanas funkciju – ar to ES birokrātu žargonā domāts eirozonas budžets, un tā nolūks būtu mazināt ekonomiskos satricinājumus, piemēram, atbalstot investīcijas, kas ekonomikas lejupslīdes apstākļos neizbēgami samazinās.

Vēl viena iespēja varētu paredzēt šādam budžetam darboties kā pārapdrošināšanas fondam nacionālajām bezdarba pabalstu shēmām ekonomiski sarežģītos laikos, kad valstu budžetu deficīti sasniedz augstu līmeni, taču tam būtu nepieciešama iepriekšēja darba tirgus politiku konverģence.

Eirozonas budžeta finansēšanu varētu nodrošināt eirozonas glābšanas fonds, plašāks ES budžets vai no katras valsts veiktas iemaksas. Tāpat šī budžeta vajadzībām varētu ļaut aizņemties finanšu tirgos.

Finanšu ministrijai varētu arī ļaut aizņemties, izmantojot eiro denominētas obligācijas, kas varētu kļūt par standartu Eiropas finanšu tirgiem, kad būtu emitēts pietiekams daudzums šo obligāciju, vēsta EK.

Komisijas ziņojumā padziļinātas integrācijas ierosinājumi sadalīti divos posmos. Līdz 2019. gadam, kad būs nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pašreizējās EK pilnvaru termiņa noslēgums, galvenā uzmanība tiktu pievērsta jau sākto procesu pabeigšanai. Eirozona vienotos par Eiropas Depozītu apdrošināšanas shēmu (EDIS) un glābšanas fonda atbalsta sniegšanu vienotajam banku noregulējuma fondam gadījumā, ja tam aptrūktos līdzekļu. Tas arī risinātu tā dēvēto slikto kredītu problēmu Eiropas banku sistēmā.

Tāpat līdz 2019. gadam eirozona panāktu progresu attiecībā uz Kapitāla tirgus savienību – tas ir projekts, lai radītu vairāk finansējuma avotu mājsaimniecībām un uzņēmumiem tirgū, kurā šobrīd dominē bankas.

Otrajā posmā, laika periodā no 2019. gada līdz 2025. gadam, eirozona varētu pilnībā realizēt EDIS, apsvērt eirozonas Finanšu ministrijas, budžeta un finanšu ministra amata izveidi, paredz EK priekšlikumi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, norādīja: "Eiro ir viens no Eiropas ievērojamākajiem sasniegumiem. Tas ir daudz vairāk nekā tikai valūta. Tas bija iecerēts kā labklājības solījums. Lai šo solījumu izpildītu attiecībā pret nākamajām paaudzēm, mums ir vajadzīga politiskā drosme tagad strādāt pie Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanas un tās izveides pabeigšanas. Šodien iesniegtais pārdomu dokuments sniedz dažādas idejas, kurām būtu jāpalīdz izstrādāt kopīgu redzējumu par eiro, kā arī konkrētus pasākumus, lai šo redzējumu īstenotu."