Lietuva varētu viena, bez Latvijas un Igaunijas, īstenot desmitgades enerģētikas projektu  (38)

Latvija, Lietuva un Igaunija gan pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas tās savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, taču nespēj vienoties, kā labāk sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis pieļauj, ka Lietuva varētu viena pati sinhronizēties ar Poliju, ja Latvija un Igaunija arī turpmāk nepiekritīs sinhronizāciju veikt pa vienu jau esošo Lietuvas un Polijas energosistēmu starpsavienojumu "LitPol Link", bet iestāsies par divu līniju nepieciešamību.

Idejai ir atbalsts Lietuvas politiķu vidū, savukārt inženieri un nozares eksperti noskaņoti atturīgāk, norādot uz neskaidrību par izmaksām, - jo īpaši tādēļ, ka Eiropas Savienība šādu projektu visticamāk neatzītu par reģionālu un nepiešķirtu tam atbalstu. Nav veikti arī nekādi priekšizpētes darbi, tādēļ nav zināms, kādi papildu darbi būtu jāveic, vai šāda energosistēma būtu pietiekami stabila, vai pietiktu tikai ar vietējo elektroenerģijas ražošanu. Igaunijas pārvades sistēmas operatore "Elering" uzskata, ka Lietuvas doma sinhronizēties atsevišķi pat nav nopietnas apspriešanas vērta.

Pagājušās nedēļas sākumā Varšavā Skvernelis negaidīti paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks parakstīta vienošanās ar Poliju, tikmēr Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis norādīja, ka Latvija atbalsta sinhronizāciju caur Poliju pa divām maiņstrāvas līnijām, bet Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas vicekanclers Ando Lepimans nesen atgādināja, ka Igaunija viena starpsavienojuma risinājumu uzskata par nedrošu un pārāk dārgu.

Lietuvas Seima enerģētikas komisijas priekšsēdētājs Virgīlijs Poderis aicinājis gatavoties "plānam B" un vajadzības gadījumā nošķirties no Latvijas un Igaunijas.

Tādu ideju atbalsta arī šīs komisijas loceklis Daiņus Kreivis. Pēc viņa teiktā, pieredze ar sašķidrinātās gāzes termināli un jaunas atomelektrostacijas projektu liecina, ka Baltijas valstīm kopīgu lēmumu pieņemšana enerģētikā lāgā nevedas, tikmēr tie lēmumi, ko Lietuva pieņēmusi viena, nākuši par labu visam reģionam.

Tomēr viņš uzskata, ka Lietuvai būtu jāmēģina pārliecināt Latviju sinhronizēties kopā un tikai neizdošanās gadījumā jāīsteno projekts vienai.

Jāatgādina, ka sākotnēji Lietuva izvirzīja ideju par sinhronizāciju caur Poliju, kamēr Igaunija uzskatīja, ka tas darāms caur Somiju. Kad Eiropas Savienības apvienotais pētniecības centrs atzina par labāku Polijas variantu, Igaunija paziņoja, ka tam vajadzīgas divas elektrolīnijas un nepietiek ar vienu esošo kabeli "LitPol Link". Savukārt Polija nevēlas veidot otru starpsavienojumu, norādot, ka tas ir tehniskā ziņā sarežģīti, turklāt ekoloģisko prasību dēļ vēl vienam starpsavienojumam būtu grūti atrast vietu, bet Lietuva raizējas, ka sarunas ar Poliju par otru starpsavienojumu ieilgtu un bremzētu visu projektu.

Jauno piedāvājumu par sinhronizēšanos atsevišķi Lietuvas politiķi pamato ar bažām, ka Krievija šobrīd jau gatavojas Baltijas valstu aiziešanai un var notikt tā, ka Lietuva, Latvija un Igaunija nevis pašas atslēgsies no BRELL, bet Krievija tās atslēgs vai arī pieprasīs lielu maksu par neatslēgšanu.

Lietuvas pārvades sistēmas operatore "Litgrid" ideju sinhronizēt Lietuvas tīklus ar Poliju nekomentē. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Rimvīds Štilinis norādījis, ka tāda doma līdz šim nav pētīta, bet gadījumā, ja tiktu pieņemts politisks lēmums, tiks analizēts, vai tas tehniski ir iespējams.

Valsts enerģētikas koncerna "Lietuvos energija" vadītājs Daļus Misjūns arī norāda, ka šāda scenārija analīzi nav redzējis. Viņaprāt, tā varētu būt Lietuvas sarunu pozīcija, bet bez sīkākas analīzes un izmaksu novērtējuma grūti šos jaunos plānus komentēt.

"Manuprāt, Baltijas valstīm būtu izdevīgāk vienoties," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Sākotnējā ideja par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Rietumeiropu saistīta ar vēlmi nebūt atkarīgām no Maskavas. Krievija nemēdz informēt par investīcijām savās pārvades līnijās, tādēļ nebija skaidrs, cik droši tās darbosies nākotnē, turklāt Baltijas valstis neapmierināja situācija, ka to energosistēmu darbu uzrauga kaimiņvalsts, ar kuru saistās nemitīgi ģeopolitiski riski.

Taču situācija mainās - kā liecina jaunākā informācija, kamēr Baltijas valstu politiķi un eksperti diskutē par labāko sinhronizācijas variantu, Krievija sāk veidot jaunu enerģētisko loku Baltijas valstu pierobežā. Saskaņā ar Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas (ENTSO-E) datiem vienu jaunu elektrolīniju Krievija būvē Igaunijas pierobežā, stiprinot savus iekšējos tīklus, bet vēl viens posms top pie robežas ar Baltkrieviju. Arī pati Baltkrievija stiprina elektropārvades līnijas Lietuvas pierobežā - tās būs vajadzīgas topošajai Astravjecas atomelektrostacijai. Tā veidojas jauns pārvades loks, kuru pabeidzot, Krievijai un Baltkrievijai Baltijas valstis vairs nebūs vajadzīgas. Savukārt par Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību no Baltijas valstīm tiek gādāts, ceļot jaunas termoelektrostacijas.

"Krievija šobrīd gatavojas mūsu sinhronizācijai. (..) Īpaši nebrīnīšos, ja pēc dažiem gadiem nevis mēs paši atslēgsimies, bet mūs atslēgs," izteicies Kreivis, kas uzskata, ka gadījumā, ja Krievija būtu gatava pirmā, Lietuvai nāktos maksāt milzīgas summas par neatslēgšanu no BRELL. "Labi atceramies, cik maksāja gāze, tādēļ nav iemesla domāt, ka Krievija par brīvu uzturēs mūsu pirmējās rezerves," viņš spriedis.

Līdzīgi domā gan premjers Skvernelis, gan enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

Eksperti uzskata, ka sinhronizēt tikai Lietuvas elektrotīklus ar Poliju gan ir iespējams, bet būtisks ir jautājums par izmaksām.

"Iespējams ir viss, jautājums - cik par to nāksies maksāt," aģentūrai BNS sacījis Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes profesors Česlovs Šimkevičs. "Viss jāizrēķina un jāredz, kur kas maksās lētāk. Turklāt prognozes liecina, ka Eiropā elektroenerģija nekļūs lētāka, bet Skandināvijā tā ir diezgan lēta."

Lietuvas enerģētikas institūta Sistēmu vadības automatizācijas laboratorijas vadītājs Virgīnijs Radzjukins pieļauj, ka sinhronizēt tīklus Lietuva varētu arī viena, taču nepieciešami aprēķini gan par izmaksām, gan par to, cik droša tādā gadījumā būtu Lietuvas energosistēma.

"Varbūt tomēr visām trim valstīm būtu drošāk un stabilāk sinhronizēties kopā," viņš spriedis.

Ja Lietuva nolemtu projektu īstenot viena, tai pie Latvijas robežas būtu vajadzīga strāvas pārveidotājstacija, lai savienotu dažādos režīmos darbojošās energosistēmas. Nav zināms, cik tas maksātu, bet "Litgrid" aplēses liecina, ka visu triju Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas gadījumā investīcijas Lietuvā vien sasniegtu aptuveni 400 miljonus eiro.

Kā uzskata Kreivis, lai gan ieguldījumi infrastruktūrā varētu jūtami pieaugt, Lietuvai šī finansiālā nasta būtu jāuzņemas drošības interesēs.

"Ja latvieši un igauņi guļ, lai tad guļ vien tālāk, bet mums jādara savs darbs, lai cik tas maksātu. Tas ir nevis ekonomikas, bet mūsu drošības jautājums," viņš paziņojis..

Igaunijas valsts pārvades sistēmas operatores "Elering" vadītājs Tāvi Veskimegi tikmēr norādījis, ka uzņēmums ir gatavs projektam tad, ja ar Poliju tiks izveidots otrs starpsavienojums.

"Ideja, ka Lietuva viena sinhronizētos ar kontinentālo Eiropu, nav konstruktīva un to nevar vērtēt nopietni. Reāli visas trīs Baltijas valstis var tikt sinhronizētas tikai kopā - ar kontinentālo Eiropu vai Ziemeļvalstīm. Tāds ir mūsu mērķis," teikts komentārā, ko viņš atsūtījis ziņu aģentūrai BNS.

Kā uzsvēris Veskimegi, lēmums par labāko sinhronizācijas ceļu tiešām jāpieņem operatīvi, tomēr vienlaikus tam jābūt labi pārdomātam, finansiāli pieņemamam un jāatbilst piegāžu drošības prasībām.