Investīciju apjoms pagaidām netiek atklāts. Kompānija gan paziņojusi, ka pēc Brensona iesaistes tā mainīs savu nosaukumu no "Hyperloop One" uz "Virgin Hyperloop One", un Brensons turpmāk ieņems vietu uzņēmuma valdē.
"Pec tam, kad pagājušā vasarā apmeklēju "Hyperloop One" testu bāzi un sastapu vadības komandu, ieguvu pārliecību – šī iespaidīgā tehnoloģija mainīs transporta nozari tādu kā mēs to zinām pašreiz, tā ievērojami samazinās laiku, kuru pavadām, lai nokļūtu līdz ceļojumu galamērķiem," sacīja Brensons.
Vēstīts, ka "Hyperloop" sistēma paredz, ka pasažieru alumīnija kapsulas pa gaisa spilveniem pārvietojas ar ātrumu līdz 1220 kilometriem stundā pa speciālām caurulēm ar zemu gaisa spiedienu.
Ja caurulēs zūd hermētiskums, paredzēta automātiska drošības sistēma, kas avārijas režīmā kapsulas aptur. Ja hermētiskums tiek zaudēts nebūtiskos apmēros, tad kapsulā ir uzstādīta autonoma sistēma, kura nepieciešamo spiedienu saglabā līdz brauciena beigām. Ja spiediens zūd būtiski, tad, līdzīgi kā lidmašīnās, pasažieriem tiek padotas skābekļa maskas.
"Hyperloop" projekta pilnais apraksts 57 lapaspusēs PDF formātā pieejams šeit.
Ar "Hyperloop" nosaukumu un idejas konceptu 2013. gadā nāca klajā Masks. Viņš gan pašlaik nav iesaistīts "Virgin Hyperloop One" projektā. Masks izveidojis savu kompāniju "Boring Company", cerot uzbūvēt vakuuma trasi no Ņujorkas līdz Vašingtonai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
