Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai" piektdien samaksās Eiropas Komisijas noteikto nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu, apliecinājis uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.
Galīgais soda nomaksas termiņš ir 7.janvāris.
Kā pastāstījis "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks, naudassods tiks samaksāts no uzņēmuma uzkrātajām rezervēm, neizmantojot bankas garantijas.
Vēlāk dzelzceļa uzņēmums gatavojas lūgt Eiropas Komisiju šo naudassodu samazināt vai vispār atbrīvot no tā nomaksas. Tādu iespēju "Lietuvos geležinkeliai" var izmantot pusgada laikā no naudassoda piespriešanas jeb līdz aprīļa sākumam.
Kā ziņots, Lietuvas valdība 6.decembrī nolēma atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam pārsūdzēt naudassodu, lai panāktu tā summas samazināšanu vai atcelšanu. 15.decembrī "Lietuvos geležinkeliai" pārsūdzēja naudassodu Eiropas Savienības (ES) Tiesā. Ja tiesas lēmums būs uzņēmumam labvēlīgs, tas varēs visu summu vai daļu no tās atgūt.
Pēc Bartuškas teiktā, līdz janvāra vidum uzņēmumam jāsaskaņo ar EK Reņģes posma atjaunošanas projekts. Saskaņā ar agrākajām aplēsēm atjaunošana varētu izmaksāt aptuveni 20 miljonus eiro. Uzņēmuma vadītājs tagad izteicis cerību, ka šī summa varētu būt mazāka un ka darbi varētu tikt pabeigti 2019.gadā
Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis iepriekš izteicies, ka Mažeiķu-Reņģes posma atjaunošana jāvērtē ne tikai kā ekonomisks, bet arī kā politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā.
EK 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, 2008.gadā nojaucot 19,5 kilometrus garo dzelzceļa posmu starp Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" meitasuzņēmumam "Orlen Lietuva" piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā.
ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere norādījusi, ka Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca gadiem ilgi izmantojusi "Lietuvos geležinkeliai" pakalpojumus, lai nosūtītu savu produkciju uz ārzemēm, taču 2008.gadā tā nolēmusi pārbaudīt, vai Latvijas valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" tai nevarētu piedāvāt labākas cenas, tomēr Lietuvas dzelzceļa uzņēmums nevis mēģinājis piedāvāt labākus nosacījumus, bet izārdījis reālāko ceļu, pa kuru "Orlen" produkcija varēja sasniegt Latviju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
