Lietuva grib nodrošināt finansējumu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" atzaram no Kauņas līdz Viļņai un aicinājusi Eiropas Komisiju (EK) juridiski noformēt šo posmu kā kopējā projekta daļu, otrdien norādījis satiksmes ministrs Roks Masjulis, kas piedalās Tallinā notiekošajā sanāksmē ""Rail Baltica" Global Forum 2018".
Lietuva cer jau pašreizējā Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvā saņemt naudu jauna, moderna Viļņas-Kauņas dzelzceļa speciālā plāna izstrādei. Jau drīzumā būtu jābūt skaidrībai par tā maršrutu.
"Es aicināju visus noformēt finansējumu Viļņas atzaram. Finansējums tam ir apsolīts, vienošanās ar EK ir, es tikai palūdzu, lai tas pēc iespējas drīzāk iegūtu juridisku formu, dokumenta formu," ministrs stāstījis ziņu aģentūrai BNS pa tālruni no Igaunijas galvaspilsētas. "Šim savienojumam jātiek atzītam, lai varētu saņemt CEF [Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta] naudu.
Pēc viņa teiktā, provizoriski lēsts, ka atzars no Kauņas līdz Viļņai varētu izmaksāt no 700 līdz 900 miljoniem eiro.
Kā aģentūrai sacījis satiksmes ministra vietnieks Ričards Degutis, Lietuva pašlaik aktīvi cenšas iekļaut Viļņas-Kauņas atzaru kopējā projektā. Viņš norādījis, ka Eiropas Komisijai jārod risinājums, kā šis savienojums tiks finansēts no CEF gan šajā, gan nākamajā finanšu perspektīvā, kas sāksies 2021.gadā.
"Gribam, lai EK atrastu risinājumu noteiktām darbībām saistībā ar Viļņas atzaru, tostarp speciālajam plānam," viņš stāstījis, norādot, ka EK un projekta partneri jau šomēnes varētu tikt iepazīstināti ar Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" veikto Viļņas-Kauņas maršruta pētījumu, bet vēlāk tiks izstrādāts speciālais plāns, kas saskaņā ar provizoriskām aplēsēm izmaksās vairāk nekā miljonu eiro.
Kā norādījis "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvis Mants Dubausks, minētais pētījums atbildēs uz jautājumu, pa kādu maršrutu būtu jāizbūvē Viļņas-Kauņas atzars - vai tas sakristu ar pašreizējo dzelzceļa trasi pilnībā vai atsevišķos posmos, vai arī tiktu izbūvēts pa pilnīgi jaunu maršrutu.
Jautājums par šā atzara finansēšanu līdz šim nebija atrisināts, jo vēl pirms dažiem gadiem trīs Baltijas valstis ilgi nespēja panākt vienošanos par šo aptuveni 100 kilometrus garo posmu, tādēļ nevirzījās uz priekšu arī sarunas par Baltijas valstu kopuzņēmuma izveidi projekta īstenošanai. Kā viens no domstarpību iemesliem neoficiāli tika minēts līdz ar to paredzamais projekta izmaksu pieaugums un Lietuvas vēlme iekļaut "Rail Baltica" projektā arī galvaspilsētu.
Vienošanās par atzaru uz Viļņu tika panākta 2014.gada aprīlī. Tā paša gada rudenī starptautiskās inženierrisinājumu kompānijas AECOM pētījums apliecināja, ka atzars būtu ekonomiski izdevīgs un izmaksātu aptuveni 850 miljonus eiro.
Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Plānots, ka pa jauno dzelzceļa līniju pasažieru vilcienu ātrums varēs sasniegt 240 kilometrus stundā, bet kravas vilcienu - 120 kilometrus stundā.
Jaunākie dati liecina, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
