Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesa piektdien noteica drošības līdzekli apcietinājumu bijušajam "Latvijas Krājbankas" un Lietuvas bankas "Snoras" īpašniekam Vladimiram Antonovam, kurš tiek apsūdzēts par Krievijas bankas "Sovetskij" līdzekļu izlaupīšanu.
Apcietinājuma termiņš ir viens mēnesis un astoņas dienas.
Lietas izmeklētājs tiesā sacīja, ka Antonovam tiek inkriminēta bankas "Sovetskij" līdzekļu izlaupīšana 150 miljonu rubļu (aptuveni divu miljonu eiro) apmērā. Sadarbojoties ar vairākām citām personām, tostarp no bankas "Sovetskij" vadības, 2015. gada oktobrī ar banku noslēgts līgums par nenodrošinātu 150 miljonu rubļu aizdevumu uzņēmumam "Servis", kas nav veicis reālu saimniecisko darbību. Nauda saņemta un iztērēta mērķiem, kam nebija saistības ar aizdevuma līgumā minēto, un aizdevums bankai nav atdots.
Izmeklēšanas rīcībā ir kopija domājams, viltotai Latvijas pilsoņa pasei uz Andreja Bruka vārda, kurā ir Antonova fotogrāfija.
Antonovs tika aizturēts trešdien savā vasarnīcā Piemaskavas ciematā Ņikoļina Gora un pa etapu nogādāts Sanktpēterburgā.
Marta beigās Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Krievijas Ģenerālprokuratūrai pieprasījumu par juridiskas palīdzības sniegšanu lietas izmeklēšanā pret bijušajiem "Snoras" īpašniekiem Antonovu un Raimondu Baranausku.
Marta sākumā Viļņas apgabaltiesa atzina, ka abi aizdomās turamie ir ārpus Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu sasniedzamības, tāpēc viņus nevar tiesāt klātienē.
Lietuvas Seims pagājušā gada oktobrī pieņēma kriminālkodeksa grozījumus, kas ļauj neklātienē nodot tiesai personas, kuras valstij nodarījušas nopietnu finansiālo kaitējumu, ja tās atstājušas Lietuvu. Jaunie grozījumi ļauj neklātienē veikt pirmstiesas izmeklēšanu attiecībā uz visiem noziegumiem, ar kuriem nodarīts liela apmēra kaitējums, ja aizdomās turētie slēpjas ārzemēs, apzināti izvairās piedalīties kriminālprocesā, bet attiecīgā ārvalsts nesadarbojas ar Lietuvu.
Lietuvas valdība "Snoras" darbību apturēja 2011. gada novembrī, bažījoties par šīs bankas stāvokli. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta.
Arī "Latvijas Krājbankā" drīz pēc tam tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, un 2011. gada decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu.
Baranausku un Antonovu Lietuva grib saukt pie atbildības par "Snoras" īpašumu piesavināšanos lielā apmērā, bet viņi no Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm slēpjas Krievijā.
Antonovu un Baranausku Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes meklē kopš 2011. gada 22. novembra. Vispirms viņi patvērās Lielbritānijā, kur nedēļu pēc "Snoras" darbības apturēšanas tika aizturēti saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas Savienības orderi, bet Lielbritānijas tiesa nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma. Kad 2015. gadā Apvienotā Karaliste beidzot nolēma viņus izdot, bijušie baņķieri paspēja pārbēgt uz Krieviju.
Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja "Snoras" valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju. Savukārt "Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% likvidējamās "Latvijas Krājbankas" akciju.
2017. gada augustā izdevums "Vedomosti" ziņoja, ka Antonovs savā kontrolē pārņēmis Krievijas banku "Russkij investicionnij aļjans" ("RIA-bank"), tādējādi atgriežoties banku biznesā pēc vairāku savā īpašumā esošu banku sabrukuma, savukārt Antonova uzticības personas plānojot iegādāties Krievijas banku "Russkij meždunarodnij bank" (RMB).
Abu šo banku pārstāvji noliedza saistību ar Antonovu. Divas nedēļas pēc šī "Vedomosti" raksta Krievijas centrālā banka atsauca "RIA-bank" licenci, bet vēl pēc divām nedēļām – arī RMB licenci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
