Investīciju bums piemet ogles pasaules ekonomikai  (6)

Pašlaik politiskā nenoteiktība pasaulē ir pēdējo desmitgažu augstākajā līmenī. Būtiskākos riskus veido ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts un saspīlējums Tuvajos Austrumos pēc ASV lēmuma izstāties no Irānas kodollīguma, teikts apskatā. ASV prezidenta Donalda Trampa rīcība liecina, ka pat relatīvi nelielas piekāpšanās no viņa pretinieku puses var būt pietiekamas, lai viņš uzskatītu, ka guvis uzvaru. Arī Irānas gadījumā eskalāciju ir iespējams novērst, taču bažas par naftas ieguves traucējumiem Irānā veicina naftas cenu kāpumu.

Turpretim Eiropas Savienība (ES) saskaras ar fundamentālām pārmaiņām (piemēram, ''Brexit''), kamēr Krievija un it īpaši Ķīna meklē sev jaunas lomas starptautiskajā sabiedrībā. Taču "Nordic Outlook" eksperti uzsver, ka politisko norišu ietekme uz ekonomiskajiem procesiem visbiežāk ir ierobežota.

Šobrīd notiek monetārās politikas atgriešana normālā gultnē pirms sākusies nākamā recesija. Nākamo dažu gadu laikā daudzas centrālās bankas turpinās cīņu ar zemu inflāciju. Sagaidāms, ka ASV Federālo rezervju sistēma šogad trīs reizes cels svarīgākās procentu likmes, bet 2019. gadā vēl divreiz – līdz 3% līmenim.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) saskaņā ar apskatnieku aplēsēm pārtrauks obligāciju iepirkuma programmu ne ātrāk kā šī gada beigās, un tiek prognozēts, ka pirmais ECB noguldījumu likmes pieaugums notiks 2019. gada jūnijā, kam septembrī sekos refinansēšanas likmes palielinājums līdz 0,25% līmenim. Eksperti notāda, ka nākamās recesijas sākumā daudzām centrālajām bankām varētu būt maz telpas manevriem, lai mīkstinātu iespējamo lejupslīdi.

"Nordic Outlook" norāda, ka ziemeļvalstis gūst labumu no labvēlīgajiem apstākļiem globālajā ekonomikā. Piemēram, Norvēģijas ekonomika uzņem apgriezienus, naftas cenu atjaunošanās dēļ. Pēdējo gadu laikā Norvēģijas naftas uzņēmumu konkurētspēja ir uzlabojusies, unvietējām kompānijām tiek piešķirta lielāka daļa no dažādiem pakalpojumu līgumiem. Tas palīdzēs paplašināt un uzturēt biznesa investīciju pieaugumu. Somija beidzot ir uzņēmusi tempu un 2018. un 2019. gadā tās kopprodukts pieaugs par 2,5% katru gadu, lēš eksperti. Labās eksporta un kapitāla izdevumu tendences veicinās ekonomisko darbību.

Tāpat turpināsies pieaugums arī Dānijas ekonomikā. To veicinās spēcīgs nodarbinātības pieaugums, mājokļu cenu pieaugums un augsta uzticība mājsaimniecību un uzņēmumu vidū, taču, neraugoties uz stingrāku kreditēšanu, patēriņš joprojām ir svarīgākais izaugsmes faktors.

Savukārt Zviedrijas izaugsme zaudē tempu, norāda eksperti. Pēc krituma 2017. gada izskaņā mājokļu cenas ir stabilizējušās. Svarīgāko procentu likmju paaugstināšana tiek atlikta, neskatoties uz to, ka inflācija pārsniedz mērķi. Labā situācija darba tirgū veido labvēlīgus apstākļus mājsaimniecībām, taču augošās enerģijas cenas un vājās kronas veidotais importa cenu pieaugums ierobežos to pirktspēju.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Baltijas valstīs izaugsme palēninās, taču tā joprojām ir strauja – it īpaši Latvijā. Savukārt prognozes par Igauniju un Lietuvu ir piesardzīgākas. Igaunijas IKP izaugsme 2017. gadā pārspēja visas prognozes. 4,9% IKP izaugsme ir straujākais kāpums kopš 2011. gada.

Pašlaik sagaidāms, ka izaugsme pietuvosies tās ilgtermiņa potenciālam – 3,5% 2018. gadā un 3% 2019. gadā.Vilkmi nodrošinās gan iekšējais pieprasījums, gan eksports, tiesa gan tālākas perspektīvas ir neskaidras, jo izaugsme ražošanas sektorā ir palēninājusies un iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājuma efekts uz patēriņu joprojām nav skaidrs. Saspringums darba tirgū ierobežo izaugsmes iespējas vidējā termiņā.

Igaunijas rūpnieciskā ražošana palielinājusies par 6% 2018. gada pirmajā ceturksnī, turpretim ražošanas izaugsme ir palēninājusies. Aptuveni 70% no rūpniecības produkcijas tiek eksportēti, attīstības perspektīva lielākoties ir atkarīga no ārējiem faktoriem, skaidro eksperti. Viens acīmredzami negatīvs faktors ir Zviedrijas būvniecības tirgus lejupslīde, kas ir sarežģījusi koka izstrādājumu, saliekamo māju un mēbeļu eksportu.

Lietuvas ekonomika šī gada pirmajā ceturksnī pieaugusi par 3,6%. To sekmēja ievērojams pieaugums ražošanā un investīcijās. Strauji pieaugs algas, tiek prognozēts, ka vidējā peļņa palielināsies vismaz par 7% laikā no 2018. līdz 2019. gadam. Minimālais darba atalgojuma pieaugs no 380 eiro līdz 400 eiro mēnesī, lēš apskatnieki. Algu palielināšanās ir ieguvums mājsaimniecībām, taču apdraud ekonomikas konkurētspēju. Darba samaksu celšana palielina pakalpojumu cenas, ierindojot Lietuvu ES valstu starpā ar augstāko inflāciju. Šogad Latvijas dienvidu kaimiņzemē tiek prognozēta 2,8% inflācija un 2,5% – 2019. gadā. Lietuvas valdība ir iepazīstinājusi ar plānotajām reformām, kas iekļauj arī pozitīvi vērtējamas iniciatīvas, taču kopumā veido risku pasliktināt budžeta līdzsvaru, rezumē "Nordic Outlook" eksperti.