'Delfi' no Strasbūras: EP rosina ievērojamas izmaiņas darba tirgus atalgojuma sistēmā  (106)

Direktīvas mērķis ir panākt, ka darbiniekiem, kuri no kādas ES dalībvalsts uz laiku nosūtīti darbā citā ES dalībvalstī tiek maksāta tik pat liela alga kā šī darba veicējiem attiecīgajā valstī, proti, atalgojums tiek pielīdzināts darba samaksai uzņēmējvalstī. Kā norāda direktīvas izstrādātāji, tā ļaus nodrošināt labāku darba ņēmēju aizsardzību un godīgu konkurenci starp uzņēmumiem, cīnoties ar līdzšinējo praksi, kad darbinieki no valstīm, kurās vidējās algas ir zemākas, tiek nosūtīti uz turīgākām un lielāku atalgojumu maksājošām zemēm, lai tur strādātu par zemākām algām nekā uzņēmējvalstī pieņemts.

Vēl pērnā gada rudenī gan Austrumeiropas valstis pauda bažas par direktīvas projektu, norādot, ka tā pamatīgi iedragās Austrumeiropas uzņēmumu konkurētspēju. Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas (EMPL) loceklis profesors Zdzislavs Krasnodebskis no Polijas iepriekš portālam "Delfi" skaidroja, ka direktīvā atrunātā vienādā darba samaksā vienā un tajā pašā valstī ir "utopisks gājiens". "Tikmēr attiecībā uz citām lietām šis vienādības princips neattiecas. Piemēram, patlaban skaļajās debatēs par šķietami vienādu produktu dažādo kvalitāti dažādās valstīs," teica Krasnodebskis.

Arī otrdien pēc balsojuma vairāki EP deputāti pauda nosodījumu pārskatītajai darba ņēmēju norīkošanas direktīvai, uzsverot, ka tādējādi tiek likti birokrātiski šķēršļi brīvai darbaspēka kustībai, un lobēti tie uzņēmumi, kas, nespējot ekonomēt resursus, ražo dārgāku produkciju. "Tas sadala brīvas pārvietošanās principus. Nedomājiet, ka drīkstat izmantot administratīvus rīkus, lai pasargātu savus tirgus," pēc balsojuma teica EP deputāts Jiri Pospīšels (EPP, Čehija) "tas radīts vienkārši, lai ierobežotu konkurenci."

EP ziņotāja Ahnese Jonheriusa (S&D, Nīderlande) gan uzsvēra, ka tas ir nozīmīgs sasniegums, jo ''kolēģi atkal varēs būt kolēģi, nevis konkurenti''. Viņa arī norādīja, ka tas ir būtisks solis ceļā uz Eiropu, kas aizsargā darbiniekus un vairs tos neiedala "pirmās un otrās klases strādniekos".

"Šis ir viens no šī EP sasaukuma svarīgākajiem balsojumiem. Tas iezīmē ceļu uz Eiropu, kurā ir vairāk sociālā taisnīguma, taisnīgāka konkurence starp uzņēmumiem un vairāk tiesību darba ņēmējiem," pauda EP ziņotāja Elizabete Morina-Šatjē. Preses konferencē pēc balsojuma viņa pauda pārliecību, ka otrdienas balsojums parāda ''politisko drosmi'' darīt to, kas ir svarīgs Eiropai, nevis populistisks vai nacionāls.

Neformālu vienošanos par noteikumiem, pie kuriem darbs noris jau aptuveni divus gadus, EP un dalībvalstu pārstāvji panāca jau martā. EP atbalstītie noteikumi paredz, ka visi uzņēmējvalsts atalgojuma noteikumi attieksies arī uz norīkotajiem darbiniekiem. Tāpat dalībvalstis varēs piemērot arī nozaru koplīgumos iekļautos nosacījumus, kas līdz šim tika darīts vien būvniecības nozarē.

Vēl viens uzņēmējiem finansiāli nozīmīgs aspekts, ko paredz jaunā direktīva, – darba devēji ceļa un uzturēšanās izdevumus turpmāk nedrīkstēs ieturēt no darbinieka algas. Tāpat darbiniekiem būs jānodrošina tādi sadzīves apstākļi, kas atbilst uzņēmējvalsts noteikumiem.

Norīkojums varēs ilgt 12 mēnešus un atsevišķos gadījumos tikt pagarināts vēl par sešiem mēnešiem. Savukārt, ja darbs tiek turpināts vēl ilgāk, uzņēmējvalsts darba likumdošana tiks piemērota pilnībā.

Tā kā transporta nozarē darba spēks ir īpaši mobils, jaunos noteikumus tai piemēros iekams stāsies spēkā nozares tiesību akti, kas iekļauti Mobilitātes paketē. Līdz tam spēkā būs 1996. gadā pieņemta direktīva.

Par noteikumiem balsoja 456 EP deputāti, bet pret tiem – 147, savukārt 49 deputāti atturējās. Dalībvalstīm doti divi gadi, lai pārskatītos direktīvas noteikumus ieviestu savā likumdošanā.

2016. gadā ES bija 2,3 miljoni norīkoto darbinieku.